Par šo profilu

Vaiņodes Novadpētniecības muzejs apkopo informāciju par Vaiņodes nozīmi Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Pirmā pasaules kara vajadzībām vācieši uzbūvēja pie Vaiņodes muižas uz barona Grothusa zemes(Vaiņodes lidlaukā) inženiera Emila Vēbera vadībā Eiropas nozīmes dirižabļu kara bāzi ar diviem angāriem 'Valter" un "Valhalla" abus pabeidza1916.g.Iepriekš tika uzbūvēts Vaiņodē dzelzceļa atzars no stacijas līdz lidlaukam pa kuru pieveda gan materiālus (metāla fermas angāriem) ,gan celtņus,aparātus šveisēšanai,vinčas ,kā arī munīciju kara noliktavās, ko cepelīni veda uz Rīgu un bombardēja krievu nocietinājumus. Šos angārus 1925.g. sāka demontēt( vairāk kā 100 stradnieki gan vietējie,gan speciālisti ) un 1928.g.aprīlī pēdējās detaļas aizveda Rīgas Centrāltirgus paviljonu izveides vajadzībām,šī paša inženiera E.Vebera vadībā tika arī nojaukti angāri,viņš Vaiņodē maz uzturējās,jo vadīja darbus pie tirgus paviljonu celtniecības Rīgā .Pēc inženiera apsvērumiem tās konstrukcijas bija par daudz tirgus būvei,bet kur atlikušās izlietoja nav zināms.
Bet pirms un pēc II Pasaules kara- PSRS kara lidlauks.
Latvijas I brīvvalsts laikā no 1936.g. lidlaukā planierus gatavoja un lidoja paši vaiņodnieki, LAK aerokluba nodaļa nodibināta Vaiņodes pagastā 1935.g. nodaļas pr-ks. bija aptiekars Fr.Neiburgs,vietnieks mehāniķis Ž.Krūza no Baznīcas ielas,valdes locekļi Dr.F.Vallis,J.Štūlmanis,Ed.Putniņš,Ed.Bieļavskis,kandidāti J.Rupeiks,R.Vilmansons,J.Neibergs,revīzijas komisijas pr-js R.Zeķe.loc. Vēra Deimante,T.Kliests,kandidāti A.Renes-Lācis,E.Prūsis( kara laikā emigrējis uz UK),nodaļā pavisam 70.biedri.Pirmais planieris"Pārsla" sākts gatavot 1936.g.3.janvārī un gatavots 700 darba stundas un rūpīgi vests žurnāls-73 stundas nostrādājis E.Prūsis,72st.A.Kleinovskis 57st.V.Lasis 44st.Ž.Vanags uc.1936.g.28.jūnijā pie Vaiņodes muižas,kas no kara laikiem slavena ar cepelīnu angāriem un gaisa kuģu nolaišanās vietu,notika jaunbūvētā planiera iesvētīšana,to pirmais ielidoja Azaļeckis.No Rīgas svētkos piedalījās trīs lidmašīnas 'Flamingo","KOD","Zilais Putns"un skrundenieki ar savu buru lidmašīnu.Ar pašvaldības atbalstu 1936.g.5.augustā,pēc E.Bieļavska projekta iesāka angāra būvi planieriem uz lidlauka,kuru atklāja jau 15.septembrī.Angāra būvi atbalstīja Dr.F.Vallis,mežz.Lejnieks,aizsargu virsnieki L.Gārnis,Fr.Valters.Un ar planieri nolidotas jau298 lidošanas apmācības stundas,aktīvākajiem pa 40 startu katram,2.decembrī LAK Vaiņodes nodaļai jau 100 biedru.
1938.g.19.jūlijā trešo planieri"Zelta Vārpa"uz lidlauka iesvētīja prāvests Dr.V.Sanders,goda krusttēvs bija Zemkopības ministrs J.Birznieks un deva šo vārdu planierim,goda krustmāte E.Šneidere palaida balonu-vēja noteikšanai.No Liepājas ieradās gaisa vilcējs un ar vaiņodnieku buru lidmašīnu "Tūja" demonstrēja skaistus paraugdemonstrējumus,notika publikas vizināšana ar lidmašīnām,pulcējušies bija vairāk kā 4000 cilvēku.Piedalījās arī brīvībascīnītājs,TZO kavalieris, Latvijas armijas lidotājs- vēlāk vaiņodnieks - Jānis Pelšs (1902.g.-1995.g),kuru 1945.g.izsūtīja uz Noriļsku ( vaiņodnieka auto/motospecs Aivara Borska vecvectēvs) Muzeja ekspozīcijā iespējams aplūkot retas kultūrvēsturiskas vērtības.Muzejs sākts veidot 2006.g.bijušajā dzelzceļa stacijas ēkā,kura uzbūvēta 1872.g.12.novembrī.Pēc dzelzceļa Liepāja-Romna uzbūvēšanas 1871.g.Tad arī iesākās liela rosība Vaiņodes centrālo ielu apbūvē un interesanti,ka to laiku ceļvežos ik vienas ēkas attālums uzrādīts cik verstis atrodas no dz/st .Dz/stacija savā laikā bija svarīgs militārā tranzīta mezgls,caurbraucis arī Krievijas cars,ko sagaidīja pūlis uz perona,cars neizkāpa, bet vilciens tikai piestājis un braucis tālāk uz Liepāju. Karu postījumi ēku nav skāruši. Piedāvājam arī apskatīt starp Vaiņodi un Embūti bijušo PSRS kodolraķešu karabāzi.