tat twam
| Mājaslapa | http://tattvam.webs.com/contactus.htm |
|---|---|
| Fani | 18 |
| Žanri | Folk Rock / Alternative Country / Country Blues |
Ieteikt
Biogrāfija
Mūzikas izdevniecība "Gauja Records" nupat laida klajā grupas "Tat Twan" albumu "Maigā eitanāzija".
Albumā iekļautas nedzirdētas, gan arī koncertos jau daudzus gadus spēlētas dziesmas, kuras izturējušas laika pārbaudi.
"Mūzika ir garīga parādība un, ja tā tāda nav, tad tā nav mūzika," ir pārliecināts grupas līderis Andris Černovs (53).
Pasaku mājā "Undīne" (Jūrmalā, Dubultos, Parka ielā-1) 2008. gadā 13.septembrī Černovs aicināja piedalīties savus domubiedrus. Tājās bija grupas "Ābols virs upes" un "Amorālā psihoze" un izpildītāji Haralds Sīmanis, Valdis Atāls, Helēna Kozlova un Ieva Mazvērsīte, kura arī savulaik darbojusies grupā "Tat Twam".
Černovs jau trešo gadu desmitu pazīstams kā viens no mistiskākajiem Latvijas 'undergound' pārstāvjiem. Vīlies kopš septiņdesmitajiem gadiem aizsāktajā mūziķa/izklaidētāja jeb ballīšu spēlētāja arodā, viņš, Jura Boiko (Nezināmu sajūtu restaurēšanas darbnīca) iedvesmots, sāka rakstīt savas dziesmas. Gadu gaitā viņš tās pilnveidoja, spēlējot savās grupās "Tilts", "Akcija" un "Tat Twam".
1983.gadā Černovs sarīkoja Latvijā pirmo neformālo rokfestivālu Iecavā (tur piedalījās daudzas tolaik Padomju Latvijas oficiālo iestāžu neatzītas grupas), par ko vēlāk tika pratināts, zaudēja darbu, saņēma draudus utt. Neapmierinātība ar situāciju lika viņam bēgt no civilizācijas un dzīvot mežā, veidojot ap sevi domubiedru komūnu.
"Muzikantam un šamanim ir jādzīvo nost no visa. Tāpat ķirurgs taču nevar ciest līdzi, ja kādam sāp - viņam jāpaskatās no malas, jāiejaucas un jāpalīdz. Mūzikai jāharmonizē, jānomierina, jādod cerības, jo apkārtējā pasaule ar to nenodarbojas," saka Černovs, kurš pats izcīnījis smagu cīņu ar narkotiku atkarību, kura viņam ilgi traucējusi līdz galam realizēt daudzas aizsāktas idejas.
Nu trīspadsmit dziesmas ir ierakstītas "Torņa" studijā skaņu režisora Mārča Bērziņa vadībā, un Černovs uzskata, ka panāktais skanējums ir labākais, kāds vien šīm dziesmām iespējams.
"Izdzīvošanas kults par katru cenu, pēc manām domām - tas nav pareizi. Viens no budām palūdza savam māceklim, lai viņu, kad paliks vecs, slims un nevarīgs, nosit ar akmeni. Tas bija vienīgais pakalpojums, ko māceklis varēja viņam sniegt. Ne jau nomirt ir slikti - slikti ir sūdaini dzīvot," albuma nosaukumu skaidro pats Andris Černovs.
********************************************************************
«Nelej sunim pienu mutē,/Ielej pienu bļodā — suns tad dzers,» — dzied grupas Tat Twam līderis Andris Černovs (53) kādā no savām dziesmām.
Gauja Records izdevis albumu Maigā eitanāzija arī koncertos jau daudzus gadus spēlētām dziesmām, kuras izturējušas laika pārbaudi.
«Mūzika ir garīga parādība un, ja tā tāda nav, tad tā nav mūzika,» ir pārliecināts Černovs.
Pasaku mājā Undīne 2008. gada 13.septembrī Černovs aicinājis piedalīties savus domubiedrus. Tās ir grupas Ābols virs upes un Amorālā psihoze, Haralds Sīmanis, Valdis Atāls, Helēna Kozlova un Ieva Mazvērsīte, kura arī savulaik darbojusies grupā Tat Twam.
Černovs jau trešo gadu desmitu pazīstams kā viens no mistiskākajiem Latvijas undergound skatuves personāžiem. Vīlies kopš septiņdesmitajiem gadiem aizsāktajā mūziķa/izklaidētāja jeb ballīšu spēlētāja arodā, viņš, Jura Boiko (Nezināmu sajūtu restaurēšanas darbnīca) iedvesmots, sāka rakstīt savas dziesmas. Gadu gaitā viņš tās pilnveidoja, spēlējot savās grupās Tilts, Akcija un Tat Twam.
1983.gadā Černovs sarīkoja Latvijā pirmo neformālo rokfestivālu Iecavā (tur piedalījās daudzas tolaik Padomju Latvijas oficiālo iestāžu neatzītas grupas), par ko vēlāk tika pratināts, zaudēja darbu, saņēma draudus utt. Neapmierinātība ar situāciju lika viņam bēgt no civilizācijas un dzīvot mežā, veidojot ap sevi domubiedru komūnu.
«Muzikantam un šamanim ir jādzīvo nost no visa. Tāpat ķirurgs taču nevar ciest līdzi, ja kādam sāp — viņam jāpaskatās no malas, jāiejaucas un jāpalīdz. Mūzikai jāharmonizē, jānomierina, jādod cerības, jo apkārtējā pasaule ar to nenodarbojas,» saka Černovs, kurš pats izcīnījis smagu cīņu ar narkotiku atkarību, kura viņam ilgi traucējusi līdz galam realizēt daudzas aizsāktas idejas.
Nu trīspadsmit dziesmas ir ierakstītas Torņa studijā skaņu režisora Mārča Bērziņa vadībā, un Černovs uzskata, ka panāktais skanējums ir labākais, kāds vien šīm dziesmām iespējams.
«Izdzīvošanas kults par katru cenu, pēc manām domām — tas nav pareizi. Viens no budām palūdza savam māceklim, lai viņu, kad paliks vecs, slims un nevarīgs, nosit ar akmeni. Tas bija vienīgais pakalpojums, ko māceklis varēja viņam sniegt. Ne jau nomirt ir slikti — slikti ir sūdaini dzīvot.» albuma nosaukumu skaidro pats Andris Černovs.
Pēc albuma prezentācijas pasaku mājā Undīne (atrodama Jūrmalā, Dubultos, Parka ielā–1) Černova skarbās dzīves maigās vēsmas piepildīs mūzikas ierakstu tirdzniecības vietu jau nedaudz no vienveidības sasmakušās telpas visā Latvijā.
Albumā iekļautas nedzirdētas, gan arī koncertos jau daudzus gadus spēlētas dziesmas, kuras izturējušas laika pārbaudi.
"Mūzika ir garīga parādība un, ja tā tāda nav, tad tā nav mūzika," ir pārliecināts grupas līderis Andris Černovs (53).
Pasaku mājā "Undīne" (Jūrmalā, Dubultos, Parka ielā-1) 2008. gadā 13.septembrī Černovs aicināja piedalīties savus domubiedrus. Tājās bija grupas "Ābols virs upes" un "Amorālā psihoze" un izpildītāji Haralds Sīmanis, Valdis Atāls, Helēna Kozlova un Ieva Mazvērsīte, kura arī savulaik darbojusies grupā "Tat Twam".
Černovs jau trešo gadu desmitu pazīstams kā viens no mistiskākajiem Latvijas 'undergound' pārstāvjiem. Vīlies kopš septiņdesmitajiem gadiem aizsāktajā mūziķa/izklaidētāja jeb ballīšu spēlētāja arodā, viņš, Jura Boiko (Nezināmu sajūtu restaurēšanas darbnīca) iedvesmots, sāka rakstīt savas dziesmas. Gadu gaitā viņš tās pilnveidoja, spēlējot savās grupās "Tilts", "Akcija" un "Tat Twam".
1983.gadā Černovs sarīkoja Latvijā pirmo neformālo rokfestivālu Iecavā (tur piedalījās daudzas tolaik Padomju Latvijas oficiālo iestāžu neatzītas grupas), par ko vēlāk tika pratināts, zaudēja darbu, saņēma draudus utt. Neapmierinātība ar situāciju lika viņam bēgt no civilizācijas un dzīvot mežā, veidojot ap sevi domubiedru komūnu.
"Muzikantam un šamanim ir jādzīvo nost no visa. Tāpat ķirurgs taču nevar ciest līdzi, ja kādam sāp - viņam jāpaskatās no malas, jāiejaucas un jāpalīdz. Mūzikai jāharmonizē, jānomierina, jādod cerības, jo apkārtējā pasaule ar to nenodarbojas," saka Černovs, kurš pats izcīnījis smagu cīņu ar narkotiku atkarību, kura viņam ilgi traucējusi līdz galam realizēt daudzas aizsāktas idejas.
Nu trīspadsmit dziesmas ir ierakstītas "Torņa" studijā skaņu režisora Mārča Bērziņa vadībā, un Černovs uzskata, ka panāktais skanējums ir labākais, kāds vien šīm dziesmām iespējams.
"Izdzīvošanas kults par katru cenu, pēc manām domām - tas nav pareizi. Viens no budām palūdza savam māceklim, lai viņu, kad paliks vecs, slims un nevarīgs, nosit ar akmeni. Tas bija vienīgais pakalpojums, ko māceklis varēja viņam sniegt. Ne jau nomirt ir slikti - slikti ir sūdaini dzīvot," albuma nosaukumu skaidro pats Andris Černovs.
********************************************************************
«Nelej sunim pienu mutē,/Ielej pienu bļodā — suns tad dzers,» — dzied grupas Tat Twam līderis Andris Černovs (53) kādā no savām dziesmām.
Gauja Records izdevis albumu Maigā eitanāzija arī koncertos jau daudzus gadus spēlētām dziesmām, kuras izturējušas laika pārbaudi.
«Mūzika ir garīga parādība un, ja tā tāda nav, tad tā nav mūzika,» ir pārliecināts Černovs.
Pasaku mājā Undīne 2008. gada 13.septembrī Černovs aicinājis piedalīties savus domubiedrus. Tās ir grupas Ābols virs upes un Amorālā psihoze, Haralds Sīmanis, Valdis Atāls, Helēna Kozlova un Ieva Mazvērsīte, kura arī savulaik darbojusies grupā Tat Twam.
Černovs jau trešo gadu desmitu pazīstams kā viens no mistiskākajiem Latvijas undergound skatuves personāžiem. Vīlies kopš septiņdesmitajiem gadiem aizsāktajā mūziķa/izklaidētāja jeb ballīšu spēlētāja arodā, viņš, Jura Boiko (Nezināmu sajūtu restaurēšanas darbnīca) iedvesmots, sāka rakstīt savas dziesmas. Gadu gaitā viņš tās pilnveidoja, spēlējot savās grupās Tilts, Akcija un Tat Twam.
1983.gadā Černovs sarīkoja Latvijā pirmo neformālo rokfestivālu Iecavā (tur piedalījās daudzas tolaik Padomju Latvijas oficiālo iestāžu neatzītas grupas), par ko vēlāk tika pratināts, zaudēja darbu, saņēma draudus utt. Neapmierinātība ar situāciju lika viņam bēgt no civilizācijas un dzīvot mežā, veidojot ap sevi domubiedru komūnu.
«Muzikantam un šamanim ir jādzīvo nost no visa. Tāpat ķirurgs taču nevar ciest līdzi, ja kādam sāp — viņam jāpaskatās no malas, jāiejaucas un jāpalīdz. Mūzikai jāharmonizē, jānomierina, jādod cerības, jo apkārtējā pasaule ar to nenodarbojas,» saka Černovs, kurš pats izcīnījis smagu cīņu ar narkotiku atkarību, kura viņam ilgi traucējusi līdz galam realizēt daudzas aizsāktas idejas.
Nu trīspadsmit dziesmas ir ierakstītas Torņa studijā skaņu režisora Mārča Bērziņa vadībā, un Černovs uzskata, ka panāktais skanējums ir labākais, kāds vien šīm dziesmām iespējams.
«Izdzīvošanas kults par katru cenu, pēc manām domām — tas nav pareizi. Viens no budām palūdza savam māceklim, lai viņu, kad paliks vecs, slims un nevarīgs, nosit ar akmeni. Tas bija vienīgais pakalpojums, ko māceklis varēja viņam sniegt. Ne jau nomirt ir slikti — slikti ir sūdaini dzīvot.» albuma nosaukumu skaidro pats Andris Černovs.
Pēc albuma prezentācijas pasaku mājā Undīne (atrodama Jūrmalā, Dubultos, Parka ielā–1) Černova skarbās dzīves maigās vēsmas piepildīs mūzikas ierakstu tirdzniecības vietu jau nedaudz no vienveidības sasmakušās telpas visā Latvijā.
Dalībnieki
Nav dalībnieku.