Vēlā, vakara trifele - Mēs bijām divas vien. Es un mana mīļā, mīļā vecmāmiņa. Man ļāva neiet gulēt ilgi, ilgi. Ieritināties azotē un klausīties, čukstēt savus noslēpumus. Mēs pļāpājām par pirmo mīlestību, par to, kā es augšu liela, par sapņiem, maniem un viņas. Tā vakara ābolu un kanēļa smarža, tas siltums un dziļums. Tas notverts šajā ābolu trifelē. Vēlā vakara trifelē.