Komanda „Blakus!”
Kurš taksis pastaigas laikā grib soļot saimniekam cieši blakus, ja apkārt ir tik daudz interesantu smaržu? Tas vai nu, palaists vaļā, joņo brīvā dabā, vai arī cenšas, aizrautīgi raustot pavadu, tikt saimniekam pa priekšu.
Ja visi suņi mācētu un saprastu komandu „blakus!”, tad pavadas raustīšanas problēma nemaz nepastāvētu... Bet diemžēl – tā pastāv! Tāpēc būtu svarīgi jau kopš bērnības mācīt suni pareizi iet pie pavadas – saimniekam kreisajā pusē.
Mācot komandu „blakus!”, sākumā nevajadzētu izvēlēties garus pastaigu maršrutus. To varat darīt tepat mājas pagalmā vai kādā nomaļākā vietā, kur vismaz sākumā nekas un neviens nespētu novērst suņa uzmanību. Paņemiet suni pie pavadas un nostādiet sev kreisajā pusē, tad lēnām uzsāciet gājienu. Pavadu turiet brīvi, nevajag suni raustīt un turēt pārāk cieši. Pavērojiet suņa reakciju! Ja viņš raujas uz priekšu, apstājieties un pagaidiet, kamēr suns atslābst un pavada paliek brīva - tad atsāciet kustību. Tiklīdz suns atkal cenšas rauties - atkal apstājieties un gaidiet, kamēr viņš vairs neraujas. Vienkārši pastāviet kādu brīdi un tad atsāciet iešanu. Doma ir tāda - ka sunim būtu jāsaprot - tiklīdz viņš vairs neraujas - tā kustība tiek turpināta.
Ja gadījumā suns vienkārši neizturami raujās uz priekšu - strauji mainiet virzienu pa 180 grādiem un ejiet pilnīgi uz otru pusi. Ja suns atkal raujas - atkal mainiet virzienu. Kamēr sunim apniks raut pavadu. Un viņš pats būs apjucis - uz kurieni tad īsti raujās...
Turpiniet vest suni sev kreisajā pusē, sakot komandu: „blakus!” Tad apstājieties un mainiet virzienu. Kontrolējiet, lai suns jums tiešām iet blakus, nevis iet atstatus, vai atpaliek, vai raujas uz priekšu. Tiklīdz ir kāda no minētajām darbībām, apstājieties uz brīdi un pēc pāris sekundēm atkal atsāciet iešanu, dodot komandu: „blakus!” Tiklīdz suns tiešām iet jums blakus, uzslavējiet un iedodiet kārumiņu. Pirmajās reizēs tas ir īpaši svarīgi, lai suns saprastu, ko tad īsti jūs no viņa gaidāt.
Kurš taksis pastaigas laikā grib soļot saimniekam cieši blakus, ja apkārt ir tik daudz interesantu smaržu? Tas vai nu, palaists vaļā, joņo brīvā dabā, vai arī cenšas, aizrautīgi raustot pavadu, tikt saimniekam pa priekšu.
Ja visi suņi mācētu un saprastu komandu „blakus!”, tad pavadas raustīšanas problēma nemaz nepastāvētu... Bet diemžēl – tā pastāv! Tāpēc būtu svarīgi jau kopš bērnības mācīt suni pareizi iet pie pavadas – saimniekam kreisajā pusē.
Mācot komandu „blakus!”, sākumā nevajadzētu izvēlēties garus pastaigu maršrutus. To varat darīt tepat mājas pagalmā vai kādā nomaļākā vietā, kur vismaz sākumā nekas un neviens nespētu novērst suņa uzmanību. Paņemiet suni pie pavadas un nostādiet sev kreisajā pusē, tad lēnām uzsāciet gājienu. Pavadu turiet brīvi, nevajag suni raustīt un turēt pārāk cieši. Pavērojiet suņa reakciju! Ja viņš raujas uz priekšu, apstājieties un pagaidiet, kamēr suns atslābst un pavada paliek brīva - tad atsāciet kustību. Tiklīdz suns atkal cenšas rauties - atkal apstājieties un gaidiet, kamēr viņš vairs neraujas. Vienkārši pastāviet kādu brīdi un tad atsāciet iešanu. Doma ir tāda - ka sunim būtu jāsaprot - tiklīdz viņš vairs neraujas - tā kustība tiek turpināta.
Ja gadījumā suns vienkārši neizturami raujās uz priekšu - strauji mainiet virzienu pa 180 grādiem un ejiet pilnīgi uz otru pusi. Ja suns atkal raujas - atkal mainiet virzienu. Kamēr sunim apniks raut pavadu. Un viņš pats būs apjucis - uz kurieni tad īsti raujās...
Turpiniet vest suni sev kreisajā pusē, sakot komandu: „blakus!” Tad apstājieties un mainiet virzienu. Kontrolējiet, lai suns jums tiešām iet blakus, nevis iet atstatus, vai atpaliek, vai raujas uz priekšu. Tiklīdz ir kāda no minētajām darbībām, apstājieties uz brīdi un pēc pāris sekundēm atkal atsāciet iešanu, dodot komandu: „blakus!” Tiklīdz suns tiešām iet jums blakus, uzslavējiet un iedodiet kārumiņu. Pirmajās reizēs tas ir īpaši svarīgi, lai suns saprastu, ko tad īsti jūs no viņa gaidāt.
← iepriekšējā | 7. no 139 | nākamā → |