Taču to nevajadzētu pieļaut. Sakiet komandu: „nedrīkst!” un turiet pavadu tā, lai suns nevarētu aizsniegties līdz cienastam. Tad „svešinieks” to iebāž atpakaļ kabatā un pēc brīža piedāvā atkal. Atkal sakiet: „nedrīkst!”

Ja suns pēc tā nemaz nemēģina sniegties, uzslavējiet viņu un pacienājiet ar kārumu no savas rokas. Tāpat var trenēties, iepriekš pa pastaigu maršrutu izmētājot dažādus ēdiena gabaliņus (suņu cepumus, cīsiņus utt.). Ejiet ar suni kā vienmēr – pa savu ierasto pastaigu maršrutu un vērojiet suņa reakciju. Kad esat pavisam tuvu nomestajam ēdiena gabaliņam, turiet suni pavadā ciešāk sev blakus. Ja viņš ejot garām, cenšas to paņemt, turiet suni īsā pavadā un sakiet: „nedrīkst!”
Īpaši pie tā piestrādājot, suns drīz vien sapratīs, ka ņemt ēdienu no zemes nedrīkst. Protams, sarežģītāk to ir kontrolēt, ja suns nav pie pavadas, bet gan brīvi skraida. Protams, arī tā varat eksperimentēt un, redzot, ka suns grasās no zemes paņemt kādu kaulu vai citas ēdiena paliekas, uzreiz teikt stingrā balsī: „nedrīkst!” un tad pasaukt suni: „pie manis!” Ja suns paklausa un, nepievēršot ēdienam nekādu vērību, atskrien pie jums, apbalvojiet to ar ēdienu no savas rokas un uzslavējiet!