Biogrāfija
Sūkļa aizsākumi meklējami 2008. gada pavasarī, kad bēdīgi slavenajā Liepājas grupā Aurora Borealis satikās divi veci paziņas – bundzinieks Pēteris un ģitārists Mārtiņš.
Drīz vien bija skaidrs, ka darbošanās šajā grupā pie laba gala nevedīs, jo pārējo kolēģu sacerētās gotiskās šūpuļdziesmas abiem īsti negāja pie sirds un pārējie savukārt rauca pieri, kad šie cūkojās, spēlējot kaut ko ātrāku un smagāku. Tā nu tika izlemts novēlēt kolēģiem veiksmi un taisīt augšā pašiem savu blici.
Maija sākumā viņi ievācās savā superdupertr00andergraund mēģinājumu telpā un turpināja cūkoties, tikai šoreiz neviens vairs pieri nerauca...ja nu vienīgi Pētera tēvs, kas viņiem šo superdupertr00andergraund mēģinājumu telpu atvēlēja. Drīz pēc tam tika piesaistīts Mārtiņa vidusskolas paziņa Jānis, kas kaut ko saprot no basa.
Būdami jautri jaunieši, puikas gribēja sevi nodēvēt kādā stulbā nosaukumā, tāpēc vienu brīdi pavīdēja doma savu apvienību saukt par Latvju Bāleliņiem, jo visiem trim ir kārtīgi latviešu vārdi. Bet beigu beigās, izskatot vēl dažus graujošus priekšlikumus, tika izlemts palikt pie vārda Sūklis (kas arī radīja iedvesmu dažādiem vizuāliem materiāliem, kuri arī tika realizēti sadarbībā ar topošo reklāmu dizaineri Medniex).
Tā viņi tur sēdēja savā superdupertr00andergraund mēģinājumu telpā un izklaidējās, radot arvien jocīgākus gabalus, līdz kamēr pienāca laiks uzspēlēt kādu konci. Tas notika pašās augusta beigās izpārdotajā Priekules arēnā, kur viņus ar mērenu ''wtf?'' sejas izteiksmi ievērtēja uz nedaudzu roku pirkstiem saskaitāms cilvēku daudzums. Savu dziesmu ne tik lielā skaita dēļ viņiem nācās uzziņģēt arī pāris koverus, no kuriem viens bija pasaulslavenās joku grupas efbeer.mc (kurai ir cieša saistība ar visu šeit rakstīto) supergrāvējs Emoblūzs. Tā kā uz to brīdi Sūklis bija instrumentāls sastāvs, tad šo dziesmu viņiem palīdzēja atskaņot īpašais gestvokāls Edgars no iereibušo skatītāju vidus. Vēlāk kaut kā radās doma pamēģināt viņu kā pastāvīgo vokālu.
Nāca rudens un ieviesa savas korekcijas. Mārtiņam pienāca laiks uzsākt savas studiju gaitas un doties galvaspilsētas virzienā, kur viņš arī pavada lielāko daļu laika. Tas, protams, visu šo pasākumu nedaudz sabremzē.
Gada nogalē tomēr tika izlemts uzdāvināt pašiem sev nelielu Ziemassvētku dāvanu un ierakstīt kādu gabalu. Šis gods tika dziesmai Alt+F4, kura agrāk bija pazīstama vienkārši kā Track #4.
Jaunais gads atnāca un atnesa turpmāku bezdarbību un attīstības trūkumu. Līdz kamēr marta beigās tika nolemts palaist vokālistu Edgaru brīvsolī plašajā mūzikas pasaulē, vietā piesaistot kristiešiem tik ļoti iemīļotās grupas KGDJ bijušo dziedoni Ojāru. Nu, Sūklis ar jauniem spēkiem un idejām bija apņēmības pilns...kaut ko darīt. Pāris mazi koncertiņi Vecrīgas klubā Depo, vēl divas dziesmas tika pie ierakstītām versijām, taču Sūklis vēl joprojām tāds klibs un neveikls grupas dalībnieku dažādo lokāciju vietu dēļ.
Ansamblis savu stilu dēvē par piesūkušos roku, krīzes metālu vai smago plastilīnu.
grupa.suklis@inbox.lv
Drīz vien bija skaidrs, ka darbošanās šajā grupā pie laba gala nevedīs, jo pārējo kolēģu sacerētās gotiskās šūpuļdziesmas abiem īsti negāja pie sirds un pārējie savukārt rauca pieri, kad šie cūkojās, spēlējot kaut ko ātrāku un smagāku. Tā nu tika izlemts novēlēt kolēģiem veiksmi un taisīt augšā pašiem savu blici.
Maija sākumā viņi ievācās savā superdupertr00andergraund mēģinājumu telpā un turpināja cūkoties, tikai šoreiz neviens vairs pieri nerauca...ja nu vienīgi Pētera tēvs, kas viņiem šo superdupertr00andergraund mēģinājumu telpu atvēlēja. Drīz pēc tam tika piesaistīts Mārtiņa vidusskolas paziņa Jānis, kas kaut ko saprot no basa.
Būdami jautri jaunieši, puikas gribēja sevi nodēvēt kādā stulbā nosaukumā, tāpēc vienu brīdi pavīdēja doma savu apvienību saukt par Latvju Bāleliņiem, jo visiem trim ir kārtīgi latviešu vārdi. Bet beigu beigās, izskatot vēl dažus graujošus priekšlikumus, tika izlemts palikt pie vārda Sūklis (kas arī radīja iedvesmu dažādiem vizuāliem materiāliem, kuri arī tika realizēti sadarbībā ar topošo reklāmu dizaineri Medniex).
Tā viņi tur sēdēja savā superdupertr00andergraund mēģinājumu telpā un izklaidējās, radot arvien jocīgākus gabalus, līdz kamēr pienāca laiks uzspēlēt kādu konci. Tas notika pašās augusta beigās izpārdotajā Priekules arēnā, kur viņus ar mērenu ''wtf?'' sejas izteiksmi ievērtēja uz nedaudzu roku pirkstiem saskaitāms cilvēku daudzums. Savu dziesmu ne tik lielā skaita dēļ viņiem nācās uzziņģēt arī pāris koverus, no kuriem viens bija pasaulslavenās joku grupas efbeer.mc (kurai ir cieša saistība ar visu šeit rakstīto) supergrāvējs Emoblūzs. Tā kā uz to brīdi Sūklis bija instrumentāls sastāvs, tad šo dziesmu viņiem palīdzēja atskaņot īpašais gestvokāls Edgars no iereibušo skatītāju vidus. Vēlāk kaut kā radās doma pamēģināt viņu kā pastāvīgo vokālu.
Nāca rudens un ieviesa savas korekcijas. Mārtiņam pienāca laiks uzsākt savas studiju gaitas un doties galvaspilsētas virzienā, kur viņš arī pavada lielāko daļu laika. Tas, protams, visu šo pasākumu nedaudz sabremzē.
Gada nogalē tomēr tika izlemts uzdāvināt pašiem sev nelielu Ziemassvētku dāvanu un ierakstīt kādu gabalu. Šis gods tika dziesmai Alt+F4, kura agrāk bija pazīstama vienkārši kā Track #4.
Jaunais gads atnāca un atnesa turpmāku bezdarbību un attīstības trūkumu. Līdz kamēr marta beigās tika nolemts palaist vokālistu Edgaru brīvsolī plašajā mūzikas pasaulē, vietā piesaistot kristiešiem tik ļoti iemīļotās grupas KGDJ bijušo dziedoni Ojāru. Nu, Sūklis ar jauniem spēkiem un idejām bija apņēmības pilns...kaut ko darīt. Pāris mazi koncertiņi Vecrīgas klubā Depo, vēl divas dziesmas tika pie ierakstītām versijām, taču Sūklis vēl joprojām tāds klibs un neveikls grupas dalībnieku dažādo lokāciju vietu dēļ.
Ansamblis savu stilu dēvē par piesūkušos roku, krīzes metālu vai smago plastilīnu.
grupa.suklis@inbox.lv
