Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Nostāsti

Nostāsti

Senos laikos Lielstraupes un Mazstraupes pilis esot savienojusi pazemes eja, kas vedusi zem Braslas. Lielstraupē tā sākusies pils pagrabā un vedusi līdz Mazstraupes pils tornim. Poļu valdīšanas laikos Lielstraupes pilī ierīkoja sieviešu klosteri. Mazstraupes pilī bijuši poļu huzāri. Pa apakšzemes eju huzāri bieži ciemojušies Lielstraupes pilī. Pils dārzā mīlas pāri tikušies, un tad kvēlie čuksti, kas skanēja no mūķeņu lūpām, nebūt nebija veltīti Jēzum Kristum. Kā pierādījums šīm mīlas naktīm var kalpot vēlākos laikos Lielstraupes pils dīķu tīrīšanā atrastie zīdaiņu skeletiņi.

Agrākos laikos Lielstraupes pils un Mazstraupes pils bijušas savienotas ar apakšzemes eju. Šai ejā Lielstraupes mūki esot satikušies ar Mazstraupes mūkiem. Reiz Mazstraupes dārznieks pa šo eju gribējis aiziet uz Lielstraupi. Līdzko iegājis dažus soļus alā, uguns nodzisusi. Tā nomocījies pusdienu, bet kā nevarējis, tā nevarējis tikt cauri. ...

Mazā pils esot celta kādam Rozenam, kurš, spītējot radu iebildumiem, par sievu ņēmis zemas kārtas jaunavu. Tā nu jaunais pāris kā kāzu dāvanu saņēmis jaunu pili - goda pilnu izraidījumu no dzimtas īpašuma. Vēlāk ēka esot uzdāvināta (vai lēti pārdota) uzticamam Rozenu kalpam. ...