Es mīlu tevi, meitiņ!
To nakti es nekad neaizmirsīšu. Vīrs bija devies komandējumā, bet es paliku mājās kopā ar pusotru gadu jauno meitiņu Loretu. Pēkšņi naktī pamodos no dzirdētajiem bērna šņukstiem. Jutu, ka meitiņai ir paaugstināta temperatūra -piere bija ļoti karsta.
Pirmajā brīdī satraukta domāju, ko darīt, kam zvanīt, kā mazajam bērnam palīdzēt. Vēlāk atcerējos, ka varbūt šī ir reize, kad jāiztiek tikai ar mātes mīlestību? Nomierinājos, apgūlos blakus vārgajam bērnam un klusi savās domās atkārtoju vārdus - ES MĪLU TEVI, MEITIŅ!
Tā es turpināju skaitīt, kamēr nemanot iemigu. Kad atvēru acis, bija pagājusi viena stunda. Pieskaroties Loretas pierei, jutu, ka karstums ir mitējies, temperatūra normāla.
Šajā naktī es tiešām pārliecinājos, ka mīlestības spēks pastāv un dara brīnumus.