Fjodors gaida jaunus saimniekus! Viktorijas vēstule:

«Reiz, ejot pa ielu, pie atkritumu tvertnēm redzēju mazu pūkainu melnu kaķēnu. Tuvējā veikalā nopirku konservus un gāju iepazīties. Kaķēns bija izsalcis, taču netuvojās. Tuvējo māju pagrabi ir slēgti, kaķu nav… Kam pieder šis kaķēns?…

Lai to uzzinātu, sāku kaķēnu apraudzīt katru dienu.

Pēc vairākām dienām pamanīju, ka parādījies šķīvītis un burciņa ar ūdeni.

Vēl kāds baroja šo kaķīti. Kaķēns parādījās ne katru dienu.

Tā ir saimnieka māja, tādēļ nākas darboties pēc iespējas nemanāmi – nav zināma saimnieka un iedzīvotāju nostāja.

Un tikai pēc pāris nedēļām kļuva skaidrs, ka kaķēns dzīvo lapu maisu kaudzē.

Es sāku saukt kaķīti – viņš izstaipījās un iznāca no sava patvēruma. Kad pievienojās kaimiņu mājas kaķis, kaķēns palika drošāks, pienāca paēst un ļāva sevi noglaudīt.

Radās iespēja viņu paņemt. Nākamajā dienā atnācu ar transportēšanas groziņu cerībā, ka kaķēns atkal nāks klāt.

Viss izdevās! Kaķēns parādījās, kad viņu saucu, pieskrēja pie ēdiena, pāris reizes mēģināja pakampt kumosiņu un tad paiet drošākā attālumā, taču atriezās un ļāva sevi paglaudīt. Tad arī viņu paņēmu un ieliku transportēšanas groziņā. Kaķēns baidījās un bija ļoti neapmierināts, bet bijām jau ceļā uz klīniku!

Paldies SOL fondam, paldies Natālijai, paldies klīnikai Vet Vesta!

Mēs zinājām, kur skriet un mūs jau gaidīja!»