Pieaugušie, ieraudzījuši vilku, izbijās un metās pie bērna . Taču zēns smējās, glaudīja jauno vilku un kaut ko ļoti ātri stāstīja pieskrējušiem cilvēkiem. „Viņš ir citāds! Citādais! Citādais!” aizgūtnēm atkārtoja puisēns. Ļaudis saprata, ka šis ir citāds vilks, ka šis dzīvnieks ir Draugs. Mājup viņi atgriezās kopā. Zēns un vilks. Nebija neviena laimīgāka par viņiem.