Biogrāfija
Grupa radusies 2002. gada 22. oktobrī, kopā sanākot 3 vecmīlgrāviešiem - Edgaram un Mārtiņam (abi savulaik spēlējuši grupās “Depo” un “Pasaules gaisma”), kā arī Andrejam (spēlējis pašā sākotnējā Depo sastāvā, kas tad vēl saucās “Rains Breath”).
Katram no dalībniekiem bija vairāk vai mazāk katram sava muzikālā gaume, tāpēc jau sākotnēji grupas skanējums tika tendēts uz “smagāku”, blīvāku skanējumu. Ilgu laiku nedz klausītājiem, nedz pašiem grupas dalībniekiem nebija īsti skaidrs, kādu mūziku tie spēlē, jo repertuārā bija punk, black, heavy arī indy ietekmes, kas viss kopā skanēja interesanti, pasmagi, panervozi. Pirms gada tika nolemts konkretizēt grupas spēlēšanas stilu un tika izvēlēts ceļš, kuru izstaigājušas grupas, kas spēlē heavy stila mūziku, papildinot to ar mazu folk, black, pagan piešprici. Nevarētu gan teikt, ka tagad grupa skan īpaši smagi, tās radīto mūziku varētu dēvēt par smagu roku.
Nosaukums “Sniegavīru Rūpnīca” radās gluži nejauši. Sākotnējais nosaukums bija “Sniega rūpnīca”, līdz brīdim, kad kādā sarunā Imants Daksis pārteicās un nosauca grupu par “Sniegavīru rūpnīca”. Jaunais nosaukums skanēja diezgan jocīgi, un vēl tagad izsauc smaidu cilvēkos, kas to dzird pirmo reizi, bet pie tā tika nolemts palikt.
Imants Daksis raksturojis grupas spēlēšanas stilu, kā “pasaku rokenrolu”, Jānis Daugavietis- kā indie – black metal. Pēc piedalīšanās festivālā Rumbas roks 2003, paši grupas dalībnieki jokoja, ka spēlē rumbas roku.
Ietekmes no grupām Blind Guardian , Bad Religion, Iron Maiden.
Pavisam nesen grupai pievienojās vēl divi spēlētāji: Kristīne (pašlaik studē mūzikas akadēmijā un ir virtuoza flautiste) un Oskars (savulaik spēlējis un dziedājis grupās Chowders un Trobels). Praktiski ikvienam grupas dalībniekam ir muzikālā izglītība (pabeigta mūzikas skola, tiek (ticis) spēlēts orķestros).
Grupas dziesmas ir samērā fantasmagoriskas (Raganu karaspēks, Lēlis, Sieva kažokā, Elfa nāve). Tiek aizskartas arī sadzīviskas tēmas, kā mīlestība, eksistencija, refleksija, senatne (Sniedziņš, Paradīzes, Klusums runā u.c.)
Dziesmu teksti ir latviešu valodā, pārsvarā tie ir pašu radītie, taču tiek izmantotas arī latviešu autoru (Plūdoņa dzejas) teksti (Klusums runā, Saules himna).
“Sniegavīru Rūpnīca” uzstājas klubos “Depo”, “Saksofons”, spēlēts festivālos “Sutas Balss”, “Rumbas Roks”, “Rozā peldbaseins”, “Uzvalciņš” un citos.
Ierakstīts arī demo studijā Tornis Rec, kur pārsvarā notiek arī grupas mēģinājumi.
Katram no dalībniekiem bija vairāk vai mazāk katram sava muzikālā gaume, tāpēc jau sākotnēji grupas skanējums tika tendēts uz “smagāku”, blīvāku skanējumu. Ilgu laiku nedz klausītājiem, nedz pašiem grupas dalībniekiem nebija īsti skaidrs, kādu mūziku tie spēlē, jo repertuārā bija punk, black, heavy arī indy ietekmes, kas viss kopā skanēja interesanti, pasmagi, panervozi. Pirms gada tika nolemts konkretizēt grupas spēlēšanas stilu un tika izvēlēts ceļš, kuru izstaigājušas grupas, kas spēlē heavy stila mūziku, papildinot to ar mazu folk, black, pagan piešprici. Nevarētu gan teikt, ka tagad grupa skan īpaši smagi, tās radīto mūziku varētu dēvēt par smagu roku.
Nosaukums “Sniegavīru Rūpnīca” radās gluži nejauši. Sākotnējais nosaukums bija “Sniega rūpnīca”, līdz brīdim, kad kādā sarunā Imants Daksis pārteicās un nosauca grupu par “Sniegavīru rūpnīca”. Jaunais nosaukums skanēja diezgan jocīgi, un vēl tagad izsauc smaidu cilvēkos, kas to dzird pirmo reizi, bet pie tā tika nolemts palikt.
Imants Daksis raksturojis grupas spēlēšanas stilu, kā “pasaku rokenrolu”, Jānis Daugavietis- kā indie – black metal. Pēc piedalīšanās festivālā Rumbas roks 2003, paši grupas dalībnieki jokoja, ka spēlē rumbas roku.
Ietekmes no grupām Blind Guardian , Bad Religion, Iron Maiden.
Pavisam nesen grupai pievienojās vēl divi spēlētāji: Kristīne (pašlaik studē mūzikas akadēmijā un ir virtuoza flautiste) un Oskars (savulaik spēlējis un dziedājis grupās Chowders un Trobels). Praktiski ikvienam grupas dalībniekam ir muzikālā izglītība (pabeigta mūzikas skola, tiek (ticis) spēlēts orķestros).
Grupas dziesmas ir samērā fantasmagoriskas (Raganu karaspēks, Lēlis, Sieva kažokā, Elfa nāve). Tiek aizskartas arī sadzīviskas tēmas, kā mīlestība, eksistencija, refleksija, senatne (Sniedziņš, Paradīzes, Klusums runā u.c.)
Dziesmu teksti ir latviešu valodā, pārsvarā tie ir pašu radītie, taču tiek izmantotas arī latviešu autoru (Plūdoņa dzejas) teksti (Klusums runā, Saules himna).
“Sniegavīru Rūpnīca” uzstājas klubos “Depo”, “Saksofons”, spēlēts festivālos “Sutas Balss”, “Rumbas Roks”, “Rozā peldbaseins”, “Uzvalciņš” un citos.
Ierakstīts arī demo studijā Tornis Rec, kur pārsvarā notiek arī grupas mēģinājumi.
