Maisu pārdzimšana jaunai dzīvei...
Reiz - ne tik senos laikos, kādas lauku mājas pagrabā satikās vairāki pieredzes bagāti lina un džutas audumu maisi. Viņi, lai arī no augstas kārtas nākuši (kā nekā dabīga materiāla), nebija lepni. Savās dzīvēs daudz redzējuši un piedzīvojuši. Maisu darbīgais mūžs bija izdzīvots un nu tie ar dažādiem defektiem samesti kaudzē, visu aizmirsti skuma.Viņi viens otram jau bija paspējuši izstāstīt savus dzīves līkločus. Vienos bija pārvadāti kartupeļi, citos bietes un burkāni. Vēl daži lepojās ar miežu glabāšanu, kuri vēlāk pārtapa gardā miestiņā.Bet vēl daži savos vēderos bija glabājuši kviešu miltus. Vienam maisam bija īpašs stāsts - kāds vīrs tajā bija slēpis no sievas kortelīti.
Tagad viņi satikās šeit, pagrabā, kurā mitinājās arī peles. Viņām iepatikās daži no maisiem un tajos tika izgrauzti daiļi caurumi.
Maisi skuma un ilgojās redzēt pasauli. Tie sapņoja par tāliem ceļojumiem. Burkāni un citi dārzeņi, kuri glabājās pagrabā, par maisiem smējās. Kurš gan dzirdējis, ka nolietoti maisi ceļotu?
Kādu nakti, nejaušā kārtā, pār pagraba vēdlūku lidoja Pasaku Ragana un ticiet vai ne, viņa dzirdēja maisu skumjas. Viņai kļuva maisu žēl un tādēļ tos paķēra līdzi uz Sikspārņa Pažobeli, kurā notiek brīnumi. Maisi tika mazgāti un viņu sāni sildīti, lai izlīdzinātu krunkas. Pasaku istabā maisi satika tamborētas mežģīnes,kuras stāstīja brīnumainus stāstus par to kā nokļuvušas pie Pasaku Raganas.
Maisi lielās pasaules viltības nezināja, tādēļ lūdza, Pasaku Raganai, lai ļauj ceļojumos ņemt līdzi pieredzes bagātās mežģīnes. Daži maisi bija ļoti bailīgi, tādēļ tiem tika doti līdzi vietējā meža sargi..... kadiķis un lazda. Tie, kā uzticami pavadoņi sargās gan pārdzimušos maisus gan jaunos maisu saimniekus
Maisi pārtapa par somām un ar nepacietību gaida savu ceļojumu. Lai mūža nogalē, kad šķita jau viss zaudēts un neko vairāk par pagrabu neredzēt, ar Jūsu palīdzību tie dosies iepriecināt sirdis un izdzīvot otru mūžu.Lai kādreiz atkal atgrieztos