Biogrāfija
Kopu, kas aizsāka folkloras kustību Latvijā, 1976. gadā izveidoja un ilgus gadus vadīja Helmī un Dainis Stalti. Nu Skandinieku vadību pārņēmusi viņu meita Julgī Stalte.
Folkloras draugu kopa „Skandinieki” Daiņa un Helmī Staltu vadībā pirms vairāk kā 30 gadiem aizsāka folkloras kustību Latvijā, kas rezultējās folkloras materiālu vākšanas, saglabāšanas un izpētes aktualizācijā, dzīvesveida folklorismā, dziesmotajā revolūcijā, dažādu jaunu folkloras un pētījumu virzienu izveidē u.t.t. Līdzās latviešu kultūras bagātībām, kopjot un popularizējot arī līvu tautas mantojumu, atsākās diskusija par Latviju kā divu lielu kultūru – baltu un somugru – mijiedarbības ūnikumu. Skandinieku sekotāji sastopami ne tikai Latvijā, bet arī trimdas latviešu vidū. Skandinieki ir ne vien daudzu folkloras, mūzikas, deju u.c. grupu iedvesmotāji, bet arī pamatlicēji, mundrinot tālākam ceļam jaunus, zinošus, talantīgus un spēcīgus vadītājus (Ilgu Reiznieci (Iļģi – postfolklora), Valdi Muktupāvelu (Rasa – etnomuzikoloģija), Veltu Leju (Dimzēns - Zemgales tradicionālā kultūra u.c.)) visā Latvijā. Ar Skandinieku līdzdalību aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”.
Skandinieku un viņu vadītāju veikums ir novērtēts tālu pasaulē un saņēmis augstāko – Eiropas balvu Tautas mākslā, un augstākos Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus. Latvijā to novērtē cilvēki savās sirdīs… Tāpēc vēlamies dokumentēt Skandinieku veikumu jau kā vēstures liecības, apkopot savākto folkloras materiālu, analizēt skanējumu, izmantot jaunā gadsimta jaunās iespējas, lai atkal nokļūtu tuvāk cilvēkiem, kam nepieciešami savas tautas gudrības un spēka avoti šajā pārmaiņu laikā, nevis svešu tautu modernās kultūras atbiras.
Laikā, kad tik daudz jauniešu arvien vairāk atklāj savas tautas gudrību pūru, gribam veicināt interesi un sniegt zināšanu atslēgas. Iepazīstot savas tautas svētkus, to nozīmi un vajadzību, uzzinot par tradicionālo ģimenes godu tradīciju pūra pārpilnību, par pasaules kārtības modeli, kas slēpjas mūsu dziesmās, mēs ceram atgriezt mūsu tautai kādu pazudušu dvēseli, kas kosmopolītismā saskatījusi naudas varu. No trimdas atgriezušos mūsu tautas daļu, ceram vairāk saliedēt ar tēvzemē palikušo. 30 gadu auglīga darbība ir vainagojusies, taču ne pārtraucama. Arvien aktuāli ir kopt cilvēku pašapziņu caur savas tautas un zemes zinībām, audzināt veselīgu patriotismu, kas izpaužas cieņā un mīlestībā. Ieraugot Latviju kā bagātības lādi, kurā apvienojas daudz un dažādas kultūras formas, mūsu mērķis ir rosināt sabiedrību vairāk novērtēt tradicionālās kultūras nozīmīgumu šodienā.
Folkloras draugu kopa „Skandinieki” Daiņa un Helmī Staltu vadībā pirms vairāk kā 30 gadiem aizsāka folkloras kustību Latvijā, kas rezultējās folkloras materiālu vākšanas, saglabāšanas un izpētes aktualizācijā, dzīvesveida folklorismā, dziesmotajā revolūcijā, dažādu jaunu folkloras un pētījumu virzienu izveidē u.t.t. Līdzās latviešu kultūras bagātībām, kopjot un popularizējot arī līvu tautas mantojumu, atsākās diskusija par Latviju kā divu lielu kultūru – baltu un somugru – mijiedarbības ūnikumu. Skandinieku sekotāji sastopami ne tikai Latvijā, bet arī trimdas latviešu vidū. Skandinieki ir ne vien daudzu folkloras, mūzikas, deju u.c. grupu iedvesmotāji, bet arī pamatlicēji, mundrinot tālākam ceļam jaunus, zinošus, talantīgus un spēcīgus vadītājus (Ilgu Reiznieci (Iļģi – postfolklora), Valdi Muktupāvelu (Rasa – etnomuzikoloģija), Veltu Leju (Dimzēns - Zemgales tradicionālā kultūra u.c.)) visā Latvijā. Ar Skandinieku līdzdalību aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”.
Skandinieku un viņu vadītāju veikums ir novērtēts tālu pasaulē un saņēmis augstāko – Eiropas balvu Tautas mākslā, un augstākos Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus. Latvijā to novērtē cilvēki savās sirdīs… Tāpēc vēlamies dokumentēt Skandinieku veikumu jau kā vēstures liecības, apkopot savākto folkloras materiālu, analizēt skanējumu, izmantot jaunā gadsimta jaunās iespējas, lai atkal nokļūtu tuvāk cilvēkiem, kam nepieciešami savas tautas gudrības un spēka avoti šajā pārmaiņu laikā, nevis svešu tautu modernās kultūras atbiras.
Laikā, kad tik daudz jauniešu arvien vairāk atklāj savas tautas gudrību pūru, gribam veicināt interesi un sniegt zināšanu atslēgas. Iepazīstot savas tautas svētkus, to nozīmi un vajadzību, uzzinot par tradicionālo ģimenes godu tradīciju pūra pārpilnību, par pasaules kārtības modeli, kas slēpjas mūsu dziesmās, mēs ceram atgriezt mūsu tautai kādu pazudušu dvēseli, kas kosmopolītismā saskatījusi naudas varu. No trimdas atgriezušos mūsu tautas daļu, ceram vairāk saliedēt ar tēvzemē palikušo. 30 gadu auglīga darbība ir vainagojusies, taču ne pārtraucama. Arvien aktuāli ir kopt cilvēku pašapziņu caur savas tautas un zemes zinībām, audzināt veselīgu patriotismu, kas izpaužas cieņā un mīlestībā. Ieraugot Latviju kā bagātības lādi, kurā apvienojas daudz un dažādas kultūras formas, mūsu mērķis ir rosināt sabiedrību vairāk novērtēt tradicionālās kultūras nozīmīgumu šodienā.
