Tā garums 2,7 m, platums 2,4 m, augstums 0,8 m. Uz līdzenās, mazliet nolaidenās virsmas iekalts liels vienādmalu trīsstūris, kura centrā ir krustam līdzīga zīme. Abās pusēs trīsstūrim burti “R” un “VR”, zem trīsstūra gada skaitlis “1782”. Vietējie ļaudis uzskata akmeni par robežakmeni. Šajā vietā bijis Vidzemes, Pleskavas un Vitebskas guberņu robežu stūris. Pirms otrā pasaules kara pierakstītie nostāsti vēsta, ka akmens bijis robežakmens arī starp Krievijas, Zviedrijas un Polijas valstīm, kā arī starp Alūksnes, Lāzberģa un Kūdupes muižām. Arī Latvijas brīvvalsts robeža sākotnēji noteikta gar Silenieku krustakmeni. Acīmredzot vēl 20. gadsimta 20.gadu sākumā bija saglabājusies iepriekšējā guberņu robežu tradīcija. Guberņu robežu mežā apzīmējusi izcirsta stiga, ko ļaudis izmantojuši kā celiņu. Teikuši, ka šī stiga “iet līdz Pleskavai un izbeidzas jūrā”. Spriežot pēc Silenieku krustakmenī iekaltā gadu skaitļa, akmens uzstādīts tajā laikā, kad Latgale, pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772.gadā, tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. 18.gs. beigās vairākkārt tika mainīts Krievijai pievienoto zemju administratīvais iedalījums. Acīmredzot Silenieku krustakmens uzstādīts jaunā administratīvā iedalījuma robežu noteikšanas brīdī.
Silenieku krustakmens
