Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Agrāk baznīcas mūru stiprināšanai, tajos iemūrēja jaunavu.

Pie Siguldas pils 1226. gadā tika uzcelta baznīca. Nav ziņu par tās izskatu, bet pirmā baznīca varētu būt celta no koka. Mūra baznīca tajā pašā vietā tika uzbūvēta vēlāk – 1483. gadā. Pie baznīcas veidojās miests – vietējo un vācu amatnieku un tirgotāju apmetne.

Kristīgajai ticībai Siguldas apkaimē ir senas tradīcijas. 1187.gadā klostera brālis Teodrihs jau izplatīja kristīgo ideju Turaidā, bet 37 gadus vēlāk to nostiprināja Modēnas Vilhelms, kas nodibināja Siguldas kristīgo draudzi.

1483.gada rakstos pirmo reizi minēta Svētā Bērtuļa baznīca, kura atradās tagadējās baznīcas vietā. Siguldas baznīca pieskaitāma Vidzemes baznīcu tipam, kuram raksturīgs četrstūrains gari stiepts vienjoma būvķermenis, kurā vienāda platuma altārtelpa un draudzes telpa apvienota zem viena divslīpju jumta. Baznīca cietusi gan Livonijas karā 1558.gadā, gan poļu un zviedru cīņās pa Siguldas pili, kad uz baznīcas grieztiem novietoti lielgabali.

17. - 18. gs. mijā Siguldas baznīcā veica kapitālremontu. Pirmā pasaules kara gados baznīca no kara postījumiem tika pasargāta. 1930. gadā pēc arhitekta K. Pēkšēna projekta pabeidza jaunā dzelzsbetona torņa būvi un 1936. gadā iesvētīja jauno altāri ar Jāņa Roberta Tilberga gleznu „Jēzus Ģetzemenes dārzā”. No 1965. – 1990. gadam Siguldas baznīca plašā apkaimē bija vienīgais darbojošais dievnams, ko dievkalpojumiem izmantoja dažādu konfesiju ticīgie. Tagad baznīcā darbojas evaņģēliski – luteriskā Siguldas draudze.

Pašreizējās baznīcas ērģeles ir meistarīga dažādu ērģeļu daļu mozaīka. Pēckara gados zuda vairākas ērģeļu daļas, kuras ik pa laikam aizstāja ar līdzvērtīgām detaļām no citām baznīcām. Ugāle ērģeļudarbnīcai tika uzticēts no jau lietotajām un no jauna iegādātajām detaļām izveidot pašreizējo, pilnībā atjaunoto instrumentu.

Siguldasluterāņu draudze.

Siguldas luterāņu draudzē ir pāri par trim simtiem reģistrētu draudzes locekļu un šis skaitlis ar katru gadu palielinās.  Arī kristīto un iesvētīto cilvēku skaits gadā ir ap simtu. Baznīcā notiek Bībeles stundas, svētdienas skolas nodarbības, iesvētes mācības. Laiku pa laikam ieskanas kāds koncerts vai arī pašu draudzes ansamblis priecē dievlūdzējus. Regulāri Siguldas baznīcā tiek uzņemti viesi – ekskursanti, citu draudžu pārstāvji, ārzemju sprediķotāji vai lektori no Rīgas, kā arī viesmācītāji. Siguldas draudzes locekļi veic svētīgu darbu ar bērniem, jauniešiem, palīdz slimniekiem un veciem cilvēkiem. Baznīcas īpašumā ir skaists dievnams, parks un dīķis pie tā, tai pieder arī mācītājmuižas Oši teritorija ar tās gleznaino apkārtni.

Baznīcas ir nozīmīgas sikspārņu vasaras mītnes.

Latvijā tas ir īpaši svarīgi Natūza sikspārnim (Pipistrellus nathusii), dīķu naktssikspārnim (Myotis dasycneme) un brūnajam garausainim (Plecotus auritus). Mazie dzīvnieciņi dienā mitinās mūrējuma plaisās, bēniņos, torņos, vai aiz vecu ēku koka apšuvuma. Pavasarī un vasarā šeit tiek izveidotas arī tā saucamās aukļkolonijas, kuras veido mātītes. Šādās kolonijās tās laiž pasaulē savus mazuļus un pirmās nedēļas kopīgi tos pieskata.

Sikspārņiem gadā dzimst viens, augstākais divi mazuļi. Pirmās 4 – 6 nedēļas mazuļi zīž mātes pienu, bet kad ir jau pietiekami spēcīgi, lai varētu lidot, tie mācās ķert kukaiņus kopā ar savāmmātēm.

Dīķis līdzās baznīcai ir sikspārņu barošanāsvieta.

Nostāsts par Siguldas baznīcā iemūrētajiem.

Kad sākuši celt baznīcu Siguldā, otrā rītā viss iepriekšējās dienas darbs bijis nopostīts. Tad nolēmuši iemūrēt to jaunavu, kura rītā pirmā atnākšot. No rīta pirmā atnākusi tuvumā dzīvojošā Anna. Bet Annai bijis brālis, kas māsu ļoti mīlējis. Brāli saukuši par Bērtuli. Tad Bērtulis licis, lai viņu arī iemūrējot. Viņi iemūrēti katrs savā kolonnā pie altāra, kas saiet pie grieztiem velvē. Tamdēļ Siguldā Annas dienā tur dievkalpojumu, bet Bērtuļos ir tirgus.

Siguldas Evanģēliski Luteriskā baznīca ir atvērta katru dienu no 10.00 līdz 17.00. Baznīcā ir iespēja uzkāpt tornī un apskatīt pilsētu no augšās. Tāpat baznīcā ir izstādītas apskatei Valda Atāla pogu gleznas.