“Lai gan dziesmas nosaukums ir “Vēstule Tev”, tā ir arī vēstule mums katram pašam sev, tā ir atklāta atzīšanās pašam sev,” skaidro Samanta un šajā dziesmā uzsver, ka tas, ko noklusējam, nekur nepazūd, tas paliek mūsos un sūrst. “Vēstule Tev! Tā ir atzīšanās arī sev! Atzīšanās, ka esi sev darījis pāri, neesi cienījis sevi, savas sajūtas, neesi klausījis savai intuīcijai un neklausījis tam, ko priekšā saka dvēsele. Atzīšanās sev, ka ir bijis bail palikt vienam, un tāpēc stiprāks ir pieradums un paradums palikt pie kāda, kur mīlestības jau sen vairs nav. Šī dziesma ir atzīšanās sev un otram, ka esam mānījuši viens otru, un paši tam esam ticējuši. Tādā veidā dzīvojot, mēs zaudējam sevi un kļūstam akli pret sevi un otru. Ir jāprot to ieraudzīt un piedot sev par sevis nemīlēšanu un, atvadoties no otra cilvēka, spēt viņam vēlēt atrast patiesu laimi" Samanta
← iepriekšējā | 8. no 748 | nākamā → |