Rīgas Saksofonu kvartets
| Mājaslapa | http://www.rigasaxophonequartet.com |
|---|---|
| Fani | 16 |
| Žanri | Instrumental |
Ieteikt
4
Biogrāfija
RĪGAS SAKSOFONU KVARTETS (RSK) daudzsološi sevi pieteica 1992. gadā un tieši ar tā darbību ir aizsākusies akadēmiskā saksofona ēra latviešu mūzikā. Toreiz kvarteta komanda bija citāda, bet pašreizējā sastāvā mūziķi ir kopā kopš 2009. gada. Vienīgais no pirmās dienas līdz šodienai kvartetā palicis tā izveidotājs Artis Sīmanis.
Ne tikai koncertzāles, bet arī Latvijas skolas, baznīcas, dažādu firmu prezentācijas, izstāžu atklāšanas ir RSK darba lauks. Par aktīvu koncertdarbību un augstu māksliniecisko sniegumu 1999. gadā kvartets saņēmis Lielo Mūzikas balvu – Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā. Beidzamo koncertsezonu laikā bez Latvijas koncertēts arī Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Austrijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Ķīnā, ASV, Francijā, Horvātijā, Slovēnijā, Rumānijā, Bulgārijā, Itālijā un Izraēlā. Kvartets piedalījies tādos starptautiski nozīmīgos mūzikas festivālos kā Probaltica (Polija), Jazz Kaar (Igaunija), Rainbow Jazz (Igaunija), Upbeat (Norvēģija un Zviedrija), Baltijas Kultūras festivāls (Somija), Pārsteidzošā Latvija (Francija), Pasaules Saksofonistu kongresā Monreālā 2000.gadā un Ļjubļjanā 2006. gadā. pārstāvējis Rīgu tās kultūras dienās Varšavā, Porto, Lībekā un Prāgā. RSK ir kā centrālā ass Starptautiskajam Saksofonmūzikas festivālam Saxophonia, kas 2009. gada februārī jau sesto reizi norisinājās Latvijā.
Ar savu spēli RSK guvis atzinību gan publikas, gan kritiski noskaņotu speciālistu vidū: būdams demokrātisks izvēlētajā stilistikā un ietiepīgi cerīgs profesionālās prasmes izkopšanā, pilnveidojot skanējuma nianses un meistarību. Ne mazsvarīgu lomu līdzspēlējusi arī iesīkstējušo stereotipu laušana par saksofonu kā tīri džezisku instrumentu. Pierādījums? Dažādais repertuārs: J.S. Baha, Dž. Gabrieli, G.F. Hendeļa, B. Marčello skaņdarbu pārlikumi saksofonu kvartetam no vienas puses, 20. un 21. gs. saksofona orģinālmūzika (Andrew Poppy, Gabriel Jackson, Carleton Macy, Joe Cutler, Perry Goldstein u.c.) no otras, bet trešā puse saistīta ar aizraujošajiem Latīņamerikas deju ritmiem un asociatīvi līriskajām melodijām, kurās klausītājus ieved izcilā argentīnieša Astora Piacolas mūzika. Ir arī ceturtā puse: pasaulē labi pazīstamo džeza komponistu (Dž. Gēršvina, D. Gilespija, D. Elingtona, F. Vūdsa, M. Movera un daudzu citu džezistu) šedevru aranžējumi un orģinālkompozīcijas. Nozīmīgu vietu RSK repertuārā ieņem latviešu komponistu orģinālmūzika saksofonam (Rihards Dubra, Ilze Arne, Alvils Altmanis, Selga Mence, Vineta Līce, Kārlis Lācis, Pēteris Butāns, Ēriks Ešenvalds), kas rakstīta tieši šim sastāvam. Daļa no šīm kompozīcijām iekļauta RSK diskā Mirabo tilts, kas ierakstīta kopā ar franču saksofonistu Žanu-Pjēru Baralioli, savukārt Kārļa Lāča kompozīcijas izskanējušas sadarbībā ar orķestri Rīgas Kamermūziķi un pašu autoru. Veiksmīga sadarbība RSK izveidojusies ar Latvijā dzīvojošo kanādiešu saksofonistu un komponistu Niku Gothamu, kura kameropera Zemes augļi uzvesta, kā arī ierakstīta CD kopā ar Latvijas Radio kori.
Ne tikai koncertzāles, bet arī Latvijas skolas, baznīcas, dažādu firmu prezentācijas, izstāžu atklāšanas ir RSK darba lauks. Par aktīvu koncertdarbību un augstu māksliniecisko sniegumu 1999. gadā kvartets saņēmis Lielo Mūzikas balvu – Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā. Beidzamo koncertsezonu laikā bez Latvijas koncertēts arī Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Austrijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Ķīnā, ASV, Francijā, Horvātijā, Slovēnijā, Rumānijā, Bulgārijā, Itālijā un Izraēlā. Kvartets piedalījies tādos starptautiski nozīmīgos mūzikas festivālos kā Probaltica (Polija), Jazz Kaar (Igaunija), Rainbow Jazz (Igaunija), Upbeat (Norvēģija un Zviedrija), Baltijas Kultūras festivāls (Somija), Pārsteidzošā Latvija (Francija), Pasaules Saksofonistu kongresā Monreālā 2000.gadā un Ļjubļjanā 2006. gadā. pārstāvējis Rīgu tās kultūras dienās Varšavā, Porto, Lībekā un Prāgā. RSK ir kā centrālā ass Starptautiskajam Saksofonmūzikas festivālam Saxophonia, kas 2009. gada februārī jau sesto reizi norisinājās Latvijā.
Ar savu spēli RSK guvis atzinību gan publikas, gan kritiski noskaņotu speciālistu vidū: būdams demokrātisks izvēlētajā stilistikā un ietiepīgi cerīgs profesionālās prasmes izkopšanā, pilnveidojot skanējuma nianses un meistarību. Ne mazsvarīgu lomu līdzspēlējusi arī iesīkstējušo stereotipu laušana par saksofonu kā tīri džezisku instrumentu. Pierādījums? Dažādais repertuārs: J.S. Baha, Dž. Gabrieli, G.F. Hendeļa, B. Marčello skaņdarbu pārlikumi saksofonu kvartetam no vienas puses, 20. un 21. gs. saksofona orģinālmūzika (Andrew Poppy, Gabriel Jackson, Carleton Macy, Joe Cutler, Perry Goldstein u.c.) no otras, bet trešā puse saistīta ar aizraujošajiem Latīņamerikas deju ritmiem un asociatīvi līriskajām melodijām, kurās klausītājus ieved izcilā argentīnieša Astora Piacolas mūzika. Ir arī ceturtā puse: pasaulē labi pazīstamo džeza komponistu (Dž. Gēršvina, D. Gilespija, D. Elingtona, F. Vūdsa, M. Movera un daudzu citu džezistu) šedevru aranžējumi un orģinālkompozīcijas. Nozīmīgu vietu RSK repertuārā ieņem latviešu komponistu orģinālmūzika saksofonam (Rihards Dubra, Ilze Arne, Alvils Altmanis, Selga Mence, Vineta Līce, Kārlis Lācis, Pēteris Butāns, Ēriks Ešenvalds), kas rakstīta tieši šim sastāvam. Daļa no šīm kompozīcijām iekļauta RSK diskā Mirabo tilts, kas ierakstīta kopā ar franču saksofonistu Žanu-Pjēru Baralioli, savukārt Kārļa Lāča kompozīcijas izskanējušas sadarbībā ar orķestri Rīgas Kamermūziķi un pašu autoru. Veiksmīga sadarbība RSK izveidojusies ar Latvijā dzīvojošo kanādiešu saksofonistu un komponistu Niku Gothamu, kura kameropera Zemes augļi uzvesta, kā arī ierakstīta CD kopā ar Latvijas Radio kori.
