Lielākais raganu sabats Valpurģu nakts, savu nosaukumu ir ieguvis par godu mūķenei Svētajai Valpurgai. Stāsta, ka viņa bija Rietumsaksijas karaļa Ričarda meita, kas dzimusi Devonšīrā, aptuveni 710. gadā. Leģenda vēsta, ka tad, kad meitenei bija 11 gadu, viņa tika nodota audzināšanā Vinbornas klosterī. Tur viņa pavadīja vairāk kā 20 gadus. Tas bija kā brīvprātīgs ieslodzījums, jo klosteris bija izslavēts ar saviem striktajiem noteikumiem un askētismu. Šajā laikā Valpurga ieguva labu izglītību un apguva vairākas svešvalodas. Jaunā sieviete teicami pārzināja evaņģēliju, tāpēc Vinbornas klostera abate pieņēma lēmumu, ka jaunā sieviete kopā ar vēl citām mūķenēm jāsūta kā misionāres uz Vāciju. Neilgi pēc tam, kad kuģis ar misionārēm bija izbraucis jūrā, sākusies spēcīga vētra. Valpurga tūlīt metusies ceļos un nodevusies lūgšanām. Tajā mirklī noticis brīnums - jūra acumirklī kļuvusi mierīga un kuģis laimīgi sasniedzis Vāczemi. Matroži sagaidītājiem izstāstījuši notikušo un Valpurga izpelnījusies brīnumdares slavu un tikusi uzņemta ar īpašu godbijību. Kopš tā laika Valpurga ir jūrnieku aizbildne.


Un,tomēr kaut kur blakus ,noteikti, atradās melns kaķis.....

Viducī Lailas Strazdiņas autorstikls, Taho sīkpērles.