Par šo profilu

Riekstu kalns (Naudas kalns)
Atrodas- Cēsīs, Pils parkā
Riekstu kalns ( Naudas kalns) uzskatāms par Cēsu pilsētas sākumu, jo 11.-13.gs šeit atradies vendu pilskalns. Tā augstums 18m, platums 50 x 20 metri. Latviešu Indriķa Livonijas hronikā teikts, ka 1206.gadā priesteris Daniēls devies kristīt vendus - Ziemeļvidzemes lībiešu grupu, ko kurši bija padzinuši no Ventas lejtecē esošās Vindas zemes. Vendi pieņēma kristīgo ticību un visu 13.gs. cīnījās krustnešu pusē. Izrakumos pilskalna dienvidu malā konstatēti mūra celtnes fragmenti.
Tieši pie šī pilskalna senatnē radies pirmais ciems un vēlāk pilsēta. Pilskalns bijis stipri nocietināts - D pusē plakuma galā uzcelts valnis, arī gar kalna pakāji dienvidu pusē bijis valnis. Ziemeļos pilskalna piekājē piekļaujas dīķis. Ap to saglabājies viduslaiku aizsardzības būvju reljefs - grāvji un vaļņi.
Indriķa Livonijas hronikā minēta epizode, kad igauņi uzbrukuši vendu koka pilij pat 5 dienas, mēģinot izkvēpināt nepakļāvīgos saimniekus ar malkas dedzināšanu pils pakājē.
Arheoloģiskajos izrakumos izpētīti trīs hronoloģiski atšķirīgi 12.-13. gadsimta apdzīvotības slāņi ar aku, slikti saglabājušos celtņu un pavardu paliekām. Nozīmīgākais atradums bija mūra aizsargsienas paliekas, kas nepareiza taisnstūra veidā aptvēra pilskalna ziemeļu malu. Aizsargsiena, kā arī iegūtais materiāls pierādīja, ka Riekstu kalnā patiešām bijusi Indriķa Livonijas hronikā minētā vendu pils (11. - 13. gadsimts), pie kuras tālākās attīstības gaitā veidojušās Cēsis
Kupolveida paugurs (garums 110 m, platums 50 m, absolūtais augstums 92,3 m vjl., relatīvais augstums 18,5 m), nogāzes apaugušas ar parkveidīgu lapkoku mežu.