Biogrāfija
IEČEKO JAUNO COLOURBLIND! www.redbee.lv
Reiz, sensenos laikos, kad zāle bija zaļāka un debesis pilnākas ar zvaigznēm, dzīvoja kāda meitene Ieva. Tā nebija gluži tā Ieva no Pasaules Pirmsākuma, bet varbūt tomēr bija.. Šai Ievai bija meiteņu grupa un vairs tā nebija.. Un tā viņa klīda pa plašo Pasauli, meklējot kādu labāku grupu, bet neko nevarēja atrast..
Reiz, kādā dienā Ieva izdzirdēja, par kādu ļoti talantīgu bundzinieci, tikai bija viena problēma, viņa tā īsti vēl nemācēja spēlēt bungas. Tā nu Ieva domāja nogaidīt. Un viņa gaidot skatījās televizoru, kur rādīja daudz pelēku lietu... Un pēkšņi kā Kalnrozes gleznā, starp visu citu uz ekrāna, uzplauka arī kaut kas sarkans. Kaut kas, kas ar savām emocijām izkrāsoja visu ekrānu, visu Ievas istabu un visu māju, un visu rajonu, un..
Ieva izslēdza televizoru. Tajā sarkanajā bija kaut kas vienveidīgs. Kā ļoti labai un spēcīgai garšvielai, kuru atsevišķi neviens neēd, bet pievienojot ēdienam - tam ir pareizā garša. Un tā, Ieva paturēja prātā šo sarkano sajūtu, kuru sauca - Indra.
Kādu dienu, kad Indra, tā laika slavas un nepelnīto lauru nomocīta, bija cītīgi pievērsusies visnekomerciālākās un profesionālākās mūzikas apguvei - džezam. Vienā blūza vēstures lekcijā, klausoties blūza ģitāras rifus, prasīja savai tā laika draudzenei Norai Bitei: "Vai vari tā nospēlēt?" - "Jā, tas nemaz nav sarežģīti." Un tapa doma par blūza grupu. Nebija tikai bass un bungas. Indra atcerējās Ievas izteikto piedāvājumu par kopīgu darbošanos un zvanīja viņai. Ieva labprāt piekrita, tikai bija viena problēma, Nelli pagaidām mācījās bungas tikai vienu vai divus mēnešus. Bet Indra smējās: "Ja viņa var labāk par mani, tad, lai tikai spēlē" Un tā, 2004. gada 6. janvārī notika grupas "Red Bee" pirmais mēģinājums. Ar nosaukumu ari nebija problēmu. Divas labas draudzenes: Sarkanā Indra un Nora Bite, loģiski - Red Bee.
Kur tajā laikā bija Antra?
Zemūdens akmeņi bija tādi, ka kāds jau bija ar viņu runājis par dalību šajā grupā, bet Indra bija pasteigusies visu nokārtot pēc sava prāta..
2004. gada februārī "Red Bee" pirmie koncerti "Pelican Blues" festivālā. Tad maz pamazām vel dažādos klubiņos.. 2004. gada maijā grupa "Red Bee" domīgi iepazīstas ar Antru, kuru grupā vienkārši iestumj Murovejs, cilvēks, ar kuru par "grūvu" strīdēties nedrīkst! Meitenes pamazām saspēlējās, un skaņa tik tiešam kļūst arvien labāka. Antra bija nenormāla, ja kaut ko apņēmās, tad to ari cītīgi darīja. Meitene ar mazu pieredzi, bet tādu uzcītību. Tomēr kaut kas grupā nebija īsti kārtībā. Meitenes meklēja vainu, apģērbā, mūzikas stilā...
2005. gada aprīlī veselīgā konkurence starp ģitāristēm pagaist - no grupas aiziet Nora Bite. "Red Bee" gribēja, lai Nora spēlē tā, kā viņa nespēlē un Nora gaidīja no "Red Bee" to, ko "Red Bee" nedarīja.
2005. gada maijā četratā sākās aktīva koncertēšana Vecrīgas krogos. Skaļie tūristu bari pavadīja meitenes ar ovācijām!! Viņi brīnījās, ka kāds šajos laukos - Rīgā spēlē Jimi Hendrix TĀ! Un vēl piedevām skuķi!? Antra pamazām atvērās uz skatuves. Viņa spēlēja Stevie Ray Vaughan skaņdarbu "Lenny" tik izjusti, ka improvizējot pat sāka raudāt. Publika raudāja līdzi.. Pēc koncertiem nenomierināmie fani parasti sauca atkārtot un gribēja meitenes precēt.. Trakā un seksīgā bundziniece Nelli ar savu austrumniecisko šarmu. Perfektā un pieredzējusī basģitāriste Ieva ar savu blondīnei netipisko grūvu. Nedaudz intravertā un koķetā Antra, kas spēj aizraut ar ģitārspēles skaņām. Un vienmēr pamanāmā, fluīdu mākonī tērpusies, sarkanā Indra, kas uzrunā publiku ar savām patiesajām emocijām..
Bet šis stāsts ir tikai vārdi. Vārdi nespēj aprakstīt patiesās emocijas, kas pārņem, klausoties grupu "Red Bee" - šo dažādo raksturu meiteņu absolūto saderību mūzikā, kuru viņas spēlē, izjūt, un kurā viņas māk dalīties ar jums..
The End
PS. Šis ari ir patīkamais ievads stāstā par grupu "Red Bee". Turpinājumā vēl tikai varu pieminēt, ka meitenes ir uzstājušās arī Krievijā, Vācijā un Lietuvā. Grupas pieredzes krāšana ar "koveru" mācīšanos un spēlēšanu ir sasniegusi nākošo līmeni, savu skaņdarbu radīšana un ierakstīšana. Šobrīd notiek process un pirmie kucēni jau tiek slīcināti (arī sadaļā noklausāmais skaņdarbs – noslīcinātais kucēns)
PS. Vēl meitenes pačukstēja, ka vēlētos arī kādreiz atrast kādu menedžeri...
Reiz, sensenos laikos, kad zāle bija zaļāka un debesis pilnākas ar zvaigznēm, dzīvoja kāda meitene Ieva. Tā nebija gluži tā Ieva no Pasaules Pirmsākuma, bet varbūt tomēr bija.. Šai Ievai bija meiteņu grupa un vairs tā nebija.. Un tā viņa klīda pa plašo Pasauli, meklējot kādu labāku grupu, bet neko nevarēja atrast..
Reiz, kādā dienā Ieva izdzirdēja, par kādu ļoti talantīgu bundzinieci, tikai bija viena problēma, viņa tā īsti vēl nemācēja spēlēt bungas. Tā nu Ieva domāja nogaidīt. Un viņa gaidot skatījās televizoru, kur rādīja daudz pelēku lietu... Un pēkšņi kā Kalnrozes gleznā, starp visu citu uz ekrāna, uzplauka arī kaut kas sarkans. Kaut kas, kas ar savām emocijām izkrāsoja visu ekrānu, visu Ievas istabu un visu māju, un visu rajonu, un..
Ieva izslēdza televizoru. Tajā sarkanajā bija kaut kas vienveidīgs. Kā ļoti labai un spēcīgai garšvielai, kuru atsevišķi neviens neēd, bet pievienojot ēdienam - tam ir pareizā garša. Un tā, Ieva paturēja prātā šo sarkano sajūtu, kuru sauca - Indra.
Kādu dienu, kad Indra, tā laika slavas un nepelnīto lauru nomocīta, bija cītīgi pievērsusies visnekomerciālākās un profesionālākās mūzikas apguvei - džezam. Vienā blūza vēstures lekcijā, klausoties blūza ģitāras rifus, prasīja savai tā laika draudzenei Norai Bitei: "Vai vari tā nospēlēt?" - "Jā, tas nemaz nav sarežģīti." Un tapa doma par blūza grupu. Nebija tikai bass un bungas. Indra atcerējās Ievas izteikto piedāvājumu par kopīgu darbošanos un zvanīja viņai. Ieva labprāt piekrita, tikai bija viena problēma, Nelli pagaidām mācījās bungas tikai vienu vai divus mēnešus. Bet Indra smējās: "Ja viņa var labāk par mani, tad, lai tikai spēlē" Un tā, 2004. gada 6. janvārī notika grupas "Red Bee" pirmais mēģinājums. Ar nosaukumu ari nebija problēmu. Divas labas draudzenes: Sarkanā Indra un Nora Bite, loģiski - Red Bee.
Kur tajā laikā bija Antra?
Zemūdens akmeņi bija tādi, ka kāds jau bija ar viņu runājis par dalību šajā grupā, bet Indra bija pasteigusies visu nokārtot pēc sava prāta..
2004. gada februārī "Red Bee" pirmie koncerti "Pelican Blues" festivālā. Tad maz pamazām vel dažādos klubiņos.. 2004. gada maijā grupa "Red Bee" domīgi iepazīstas ar Antru, kuru grupā vienkārši iestumj Murovejs, cilvēks, ar kuru par "grūvu" strīdēties nedrīkst! Meitenes pamazām saspēlējās, un skaņa tik tiešam kļūst arvien labāka. Antra bija nenormāla, ja kaut ko apņēmās, tad to ari cītīgi darīja. Meitene ar mazu pieredzi, bet tādu uzcītību. Tomēr kaut kas grupā nebija īsti kārtībā. Meitenes meklēja vainu, apģērbā, mūzikas stilā...
2005. gada aprīlī veselīgā konkurence starp ģitāristēm pagaist - no grupas aiziet Nora Bite. "Red Bee" gribēja, lai Nora spēlē tā, kā viņa nespēlē un Nora gaidīja no "Red Bee" to, ko "Red Bee" nedarīja.
2005. gada maijā četratā sākās aktīva koncertēšana Vecrīgas krogos. Skaļie tūristu bari pavadīja meitenes ar ovācijām!! Viņi brīnījās, ka kāds šajos laukos - Rīgā spēlē Jimi Hendrix TĀ! Un vēl piedevām skuķi!? Antra pamazām atvērās uz skatuves. Viņa spēlēja Stevie Ray Vaughan skaņdarbu "Lenny" tik izjusti, ka improvizējot pat sāka raudāt. Publika raudāja līdzi.. Pēc koncertiem nenomierināmie fani parasti sauca atkārtot un gribēja meitenes precēt.. Trakā un seksīgā bundziniece Nelli ar savu austrumniecisko šarmu. Perfektā un pieredzējusī basģitāriste Ieva ar savu blondīnei netipisko grūvu. Nedaudz intravertā un koķetā Antra, kas spēj aizraut ar ģitārspēles skaņām. Un vienmēr pamanāmā, fluīdu mākonī tērpusies, sarkanā Indra, kas uzrunā publiku ar savām patiesajām emocijām..
Bet šis stāsts ir tikai vārdi. Vārdi nespēj aprakstīt patiesās emocijas, kas pārņem, klausoties grupu "Red Bee" - šo dažādo raksturu meiteņu absolūto saderību mūzikā, kuru viņas spēlē, izjūt, un kurā viņas māk dalīties ar jums..
The End
PS. Šis ari ir patīkamais ievads stāstā par grupu "Red Bee". Turpinājumā vēl tikai varu pieminēt, ka meitenes ir uzstājušās arī Krievijā, Vācijā un Lietuvā. Grupas pieredzes krāšana ar "koveru" mācīšanos un spēlēšanu ir sasniegusi nākošo līmeni, savu skaņdarbu radīšana un ierakstīšana. Šobrīd notiek process un pirmie kucēni jau tiek slīcināti (arī sadaļā noklausāmais skaņdarbs – noslīcinātais kucēns)
PS. Vēl meitenes pačukstēja, ka vēlētos arī kādreiz atrast kādu menedžeri...
