Biogrāfija
Visai interesants ir stāsts par to, kā tas viss sākas. Bija 1996. gads, Cēsis, R-vim nejauši sanāca nobastot skolu, un tā klīstot pa mazajām pilsētas ielām, pēkšņi pamanīja kādu jautru, interesantu džekiņu, kuram kaklā bija Wu-Tang emblēma. Būdams mazliet nekaunīgs zēns, R-viss piegājis šim klāt ar domu to emblēmu iegūt savā īpašumā, un tā kā šis jautrais tipiņš izskatījies pēc ārzemnieka, R-viss viņam pajautāja, vai viņš runājot latviski, tas atbildējis, ka jā, un tad sākās razkrutka par emblēmu. Rezultātā ieguva kāda cilvēka telefona numuru, kurš Rīgā tās taisot.
Pēc divu nedēļu ilgiem mēģinājumiem sazvanīties, beidzot tas izdevās, un tika sarunāta tikšanās pie Laimas pulksteņa. Uz tikšanos emblēmu veidotājs ieradās ar stundu nokavēšanos, un satiekoties uzreiz prasījis: „Tu kurī?”, uz ko R-viss atbildējis, ka varot uzkurīt, un tā pēc „miera pīpes” izpīpēšanas, R-vim sanāca vēl pāris reizes atbraukt uz Rīgu, līdz vienā no tām reizēm, sēžot kāda vasaras kafejnīcā, sapazinās ar Gustavo un Fact’iem, par kuru esamību, dzīvojot mazpilsētā, nebija dzirdējis. Tā nu sanāca satusēties un sākās bieža braukšana uz Rīgu. Jāsaka, ka minēto Wu-Tang emblēmu tā arī neizdevās iegūt, jo tas vairs nebija svarīgi.
1998. gadā Gustavo piedāvāja piedalīties Rool Makaz, kam R-viss arī piekrita. Tā viņš nonāca studijā, mikrofona priekšā, kur viņam sāka mācīt, kas un kā jādara. Tika iegūtas pirmās iemaņas, un, sākoties Ozola ērai, radās pirmie paša rakstītie teksti, kuri dzirdami Ozola albumā „Cieņa un mīlestība”. Ap to laiku tapa arī pirmā R-viss dziesma „Cēsis-Rīga”, kura bija domāta kādai izlasei, kur tā arī dienas gaismu neieraudzīja. Kā saka pats R-viss, tā kā īsti nekāda skaidrības vēl jo projām nebija, tad muzikāli iestājās pauze. Braukājot vienkārši uz Rīgu tusēties, izveidojās ciešāks kontakts ar Guiseppe, kurš, parādot savus pirmos ierakstus, savā ziņā iespaidoja R-vi, jo tajos bija jūtama ļoti spēcīga enerģija. Un tā kā blakus vienmēr bija Gustavs, kurš jau visu laiku mudināja, lai pamēģinot kaut ko uzrakstīt, tad tas bija neizbēgami.
Lai nu kāda būtu tā vēsture, šobrīd R-viss jau uz visu raugās savādāk, varbūt dēļ vecuma, varbūt dēļ kaut kā cita, bet iedvesmots no dzīves situācijām, neko speciāli nemeklējot, brīžiem pat diezgan spontāni, viņš rada arvien jaunas dziesmas, kurās mijās ironija un abstraktums. „...dziesma un dzeja aizstāv noteiktus principus, reizēm tā pasniedz īstus pārsteigumus, zirgi ceļas pakaļkājas, nomet jātniekus, medainās balsis meklē jaunus prātniekus…” Visam pamatā, kā pats saka, esot cilvēcība un cilvēcīgums, uzsverot, ka viņas dziesmas būtu jāuztver vienkārši un nepārspīlēti, jo zem tām neslēpjas nekāda pārdabiska maģija. Pats vēlas, lai viņa tekstos cilvēki spētu sazīmēt kādas līdzības ar sevi, un lai dziesmas kalpotu labsajūtai, lai tās būtu kā papildus deva elpošanas sistēmai.
Iespējams, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc R-viss raksta, ir sevis meklējumi: „...pāri grāvjiem purviem un aizsprostiem, atgriežos mājās, jauns ceļojums sāksies sevis meklējumos, liekas, tas nebeigsies, vismaz veltīgi noteikti ka nē...”. Katrā gadījumā viņa liriku nevajag uztver kā dzīves pamācības, un vēl jo vairāk nevajadzētu uztvert viennozīmīgi, jo pats mākslinieks neslēpj to, ka savos tekstos spēj atrast vairākus skaidrojumus.
Lai rakstītu, R-vim ļoti svarīga ir noskaņa, tāpēc, runājot par muzikālo pavadījumu, viņš ir ļoti izvēlīgs. Galvenokārt tos veido Gustavo, bez kura noteikti šobrīd nevarētu runāt par albumu, kurš pēc Gustavo vārdiem būs ļoti viegls un lirisks, ar ļoti pozitīvu un pacilātu auru. Katrā gadījumā, pagaidām mums nekas cits neatliek, kā nepacietīgi gaidīt to brīdi, kad tas būs pieejams veikalos, jo kā zināms, nekas cits par mūziķiem nestāsta labāk, kā viņu pašu mūzika. Izprasts mākslinieku nevar pāris paragrāfos no vēstures.
Pēc divu nedēļu ilgiem mēģinājumiem sazvanīties, beidzot tas izdevās, un tika sarunāta tikšanās pie Laimas pulksteņa. Uz tikšanos emblēmu veidotājs ieradās ar stundu nokavēšanos, un satiekoties uzreiz prasījis: „Tu kurī?”, uz ko R-viss atbildējis, ka varot uzkurīt, un tā pēc „miera pīpes” izpīpēšanas, R-vim sanāca vēl pāris reizes atbraukt uz Rīgu, līdz vienā no tām reizēm, sēžot kāda vasaras kafejnīcā, sapazinās ar Gustavo un Fact’iem, par kuru esamību, dzīvojot mazpilsētā, nebija dzirdējis. Tā nu sanāca satusēties un sākās bieža braukšana uz Rīgu. Jāsaka, ka minēto Wu-Tang emblēmu tā arī neizdevās iegūt, jo tas vairs nebija svarīgi.
1998. gadā Gustavo piedāvāja piedalīties Rool Makaz, kam R-viss arī piekrita. Tā viņš nonāca studijā, mikrofona priekšā, kur viņam sāka mācīt, kas un kā jādara. Tika iegūtas pirmās iemaņas, un, sākoties Ozola ērai, radās pirmie paša rakstītie teksti, kuri dzirdami Ozola albumā „Cieņa un mīlestība”. Ap to laiku tapa arī pirmā R-viss dziesma „Cēsis-Rīga”, kura bija domāta kādai izlasei, kur tā arī dienas gaismu neieraudzīja. Kā saka pats R-viss, tā kā īsti nekāda skaidrības vēl jo projām nebija, tad muzikāli iestājās pauze. Braukājot vienkārši uz Rīgu tusēties, izveidojās ciešāks kontakts ar Guiseppe, kurš, parādot savus pirmos ierakstus, savā ziņā iespaidoja R-vi, jo tajos bija jūtama ļoti spēcīga enerģija. Un tā kā blakus vienmēr bija Gustavs, kurš jau visu laiku mudināja, lai pamēģinot kaut ko uzrakstīt, tad tas bija neizbēgami.
Lai nu kāda būtu tā vēsture, šobrīd R-viss jau uz visu raugās savādāk, varbūt dēļ vecuma, varbūt dēļ kaut kā cita, bet iedvesmots no dzīves situācijām, neko speciāli nemeklējot, brīžiem pat diezgan spontāni, viņš rada arvien jaunas dziesmas, kurās mijās ironija un abstraktums. „...dziesma un dzeja aizstāv noteiktus principus, reizēm tā pasniedz īstus pārsteigumus, zirgi ceļas pakaļkājas, nomet jātniekus, medainās balsis meklē jaunus prātniekus…” Visam pamatā, kā pats saka, esot cilvēcība un cilvēcīgums, uzsverot, ka viņas dziesmas būtu jāuztver vienkārši un nepārspīlēti, jo zem tām neslēpjas nekāda pārdabiska maģija. Pats vēlas, lai viņa tekstos cilvēki spētu sazīmēt kādas līdzības ar sevi, un lai dziesmas kalpotu labsajūtai, lai tās būtu kā papildus deva elpošanas sistēmai.
Iespējams, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc R-viss raksta, ir sevis meklējumi: „...pāri grāvjiem purviem un aizsprostiem, atgriežos mājās, jauns ceļojums sāksies sevis meklējumos, liekas, tas nebeigsies, vismaz veltīgi noteikti ka nē...”. Katrā gadījumā viņa liriku nevajag uztver kā dzīves pamācības, un vēl jo vairāk nevajadzētu uztvert viennozīmīgi, jo pats mākslinieks neslēpj to, ka savos tekstos spēj atrast vairākus skaidrojumus.
Lai rakstītu, R-vim ļoti svarīga ir noskaņa, tāpēc, runājot par muzikālo pavadījumu, viņš ir ļoti izvēlīgs. Galvenokārt tos veido Gustavo, bez kura noteikti šobrīd nevarētu runāt par albumu, kurš pēc Gustavo vārdiem būs ļoti viegls un lirisks, ar ļoti pozitīvu un pacilātu auru. Katrā gadījumā, pagaidām mums nekas cits neatliek, kā nepacietīgi gaidīt to brīdi, kad tas būs pieejams veikalos, jo kā zināms, nekas cits par mūziķiem nestāsta labāk, kā viņu pašu mūzika. Izprasts mākslinieku nevar pāris paragrāfos no vēstures.
