Vērsis

Sar­kan­gal­vī­te

Rak­stu­ro­jo­šais ci­tāts: «Tā es­mu es, ta­va maz­mei­ti­ņa! At­ne­su pī­rā­dzi­ņus!» (pa­sa­ka «Sar­kan­gal­vī­te un vilks»)

*

Vēr­ši stin­gri stāv uz ze­mes. Vi­ņi ne­mek­lē vieg­lus ce­ļus, pie­ra­du­ši cī­nī­ties par sa­vu lab­klā­jī­bu, tā­pēc da­ra to iz­ci­li. Tur­klāt vi­ņiem pa­tīk la­bi jus­ties, la­bi pa­ēst un pa­va­dīt lai­ku la­bā kom­pā­ni­jā. Vi­ņi ir prag­ma­tis­ki un ra­ci­onā­li, re­ti pa­kļau­jas im­pul­sī­vām vēl­mēm. To­ties ir ap­vel­tī­ti ar iz­do­mu, spē­jī­gi at­rast iz­eju no jeb­ku­ras si­tu­āci­jas, pat ja at­ro­das tum­šā me­žā ar sar­ka­nu ce­pu­ri gal­vā, bet ap­kārt ir tum­sa un klai­ņo vilks. To­mēr Sar­kan­gal­vī­tēm ne­pa­vi­sam ne­der tāds si­tu­āci­jas at­ri­si­nā­jums, kas lab­vē­līgs ti­kai Vēr­sim. Sar­kan­gal­vī­te ir pār­ņem­ta ar do­mu, ka lai­mī­giem jā­jū­tas vis­iem vis­ap­kārt, un cī­tī­gi cen­šas to arī pa­nākt.