Jaunumi
mājas lapa pardzivibu.lv jau darbojas,ieskaties!
Runā
- Jāizlasa ikvienam tēvām!!!!
- Grēta no saviem vecākiem atvadījās dzemdību laikā. Mammas atklāsmes stāsts par zaudēto meitiņu
Deviņi laimīgi grūtniecības mēneši, bet...Grētas dzīvība nu ir eņģeļu pārziņā. Diemžēl, tik skumjus brīžus nākas piedzīvot gana daudziem vecākiem, tād...
delfi.lv
- Latvijā mainās adopcijas tendences
2013. gadā Latvijā bija ap 8000 bērnu, ap 2% no kopējā Latvijas bērnu skaita, kas ir bez vecāku aprūpes, tai skaitā bāreņi. Daudzi no viņiem gaida sav...
tvnet.lv
- Bērnu reanimatologs Pēteris Kļava: 32 glāsti dienā, lai izaugtu laimīgs
Pēteris Kļava ir, iespējams, viens no skarbākajiem ārstiem Latvijā, jo nesaudzīgi Latvijas vecākus sauc par debiliem. Jau 25 gadus dakteris Kļava glāb...
mammamuntetiem.lv
Viesu grāmata (8)
Gandrīz ikvienam ir zināms kāds stāsts par to,kā vecāki ir šaubījušies- paturēt bērnu vai taisīt abortu?Aicinām mammas un tētus iesūtīt savu stāstu-kāpēc es pateicu nē abortam! Un varbūt tieši tava pieredze dos iespēju kādai mazai sirsniņai pukstēt!
sūti savu stāstu vai pasaki paldies mammai!
"Bija skumīgi, ka gandrīz pie visiem bērniņiem bija nomesti izsmēķi. Pati novācu kādus 10, bet palika vēl. Sapratu, ka, nolasot vienu izsmēķu sauju, uzradīsies nākamā. Nolēmu, lai pārējie arī redz to, kādi ir mūsu līdzcilvēki. Mēs - Krīzes grūtniecības centra darbinieki -aizvadījām divas emocijām piesātinātas dienas. Sestdien un svētdien bijām pie Par dzīvību informatīvajām teltīm. Dalījām bērniņus - lellītes, dalījām bukletus, uzrunājām cilvēkus, informējām tos, uzklausījām viņu pateicības vārdus, nievājošo attieksmi un dusmas. Izdevās arī no sirds iepriecināt cilvēkus. Bija arī kāds ārzemnieks, kurš iedeva ziedojumu. Tie bija 5 Ls, bet galvenais, viņš parādīja savu attieksmi. Kāda sieviete bija nikna par šo akciju. Viņa jautāja:"Kāpēc jūs sāpināt tās sievietes, kuras ir veikušas abortu?". Šīs 2 dienas parādīja, cik daudz ievainotu cilvēku ir mūsu sabiedrībā.
veidotā instalācija ir ļoti labs sociālās mākslas paraugs, kas skatītājus
gan pārsteidz, gan uzrunā, gan raisa viņos nozīmīgas pārdomas. Tik
izteiksmīga sociālā māksla Latvijā nav bieža parādība."
www.latvijasradio.lv/zinas/raksts....
Barbara
Manu dārgo meitiņ, dienā, kad mani manīsi novecojam, lūdzu, esi pacietīga ar mani, tomēr pāri tam, saproti, kam es eju cauri.
Ja sarunās tūkstoškārt atkārtojos, nepārtrauc mani sakot: "Tu jau to teici pirms mirkļa"... Vienkārši klausies, lūdzu. Mēģini atcerēties laikus, kad biji maza un vēlējies, lai to pat stāstu lasu Tev ik vakaru, līdz Tu iemigi.
Kad nevēlos mazgāties, nedusmo un nekaunini mani. Atceries, kad skrēju Tev pakaļ un bieži pierunāju dušoties, pierādot, ka tas ir nepieciešams.
Kad nu situācija nonāk līdz jaunajām tehnoloģijām, tad dod man laiku mācīties un neskaties uz mani šādi... atceries, mīļā, Es pacietīgi mācīju Tevi gatavot ēst, ģērbties, sukāt matus un daudzas dzīves situācijas ikdienišķi risināt... kad kļūstu vecīga, lūdzu, esi pacietīga un pāri visam, saproti mani un to, kam eju cauri.
Ja sarunas laikā, pēkšņi zaudēju "pavedienu", tad pacieties, līdz atceros un varu turpināt šo sarunu. Ja nu tomēr nevaru turpināt šo