ZVAIGZNES ZĪME
Trešā svarīgākā debess spīdekļu zīme ir Zvaigzne. Tai ir liela nozīme tumsas un pazemes spēku atvairīšanā. Zvaigžņotajam rakstam latviešu ticējumos ir maģiska nozīme – tas pasargāja no ļauna. Zvaigžņu sega naktī sargā gulētāja dvēseli. Parasti rakstos sastopamā zvaigzne ir taisna un slīpa krusta salikums.
Zvaigznes visvienkāršākā forma ir krusts. Krusta zīme daudzām tautām ir gaismas un arī uguns simbols. Pagāniskajos ticējumos un maģiskajos rituālos bieži liela nozīme ir ierādīta krustam vai tā atvasinājumiem. Latviešu etnogrāfiskajos rakstos krusta zvaigznei ir četri, seši vai astoņi stari.
Sevišķi grezns Zvaigznes variants ir rīta zvaigznes simbols – auseklītis. Tā ir zvaigzne ar astoņiem stariem un simbolizē gaismas uzvaru cīņā ar tumsu. Auseklīti uzskata arī par spēcīgāko lietuvēna krusta variantu, jo tas jāuzvelk ar vienu līniju, turklāt tas jādara noteiktā laikā, nevienam neredzot. Parasti to dara Ziemassvētku vakarā, Vecgada vakarā vai Jāņu vakarā. Zīme sargā un nelaiž klāt tumsas spēkus, burvjus un ļaunus cilvēkus. Folklorā Auseklis minēts gan kā Dieva dēls, gan kā zvaigžņu skaitītājs, gan arī kā saules meitas līgavainis. Interesanti, ka Auseklīti kā astoņstūrainās zvaigznes sinonīmu sākuši lietot latviskā ornamenta pētnieki 30. gados. No literatūras tas arī izplatījies tautā.
Otrs pazīstamākais Zvaigznes zīmes atvasinājums ir sešstūrainā zvaigzne, kas bieži redzama uz koka izstrādājumiem. Sešstūru zvaigzne bieži tiek ietverta aplī un līdz ar to domas dalās – tā ir Zvaigznes vai Saules zīme. Arī lietuvēna krusts tiek uzskatīts par Zvaigznes zīmes atvasinājumu.
Arheoloģiskajos materiālos zvaigznes motīvs parādās tikai ap 16.gs. Zvaigznes zīme vairāk izplatīta somugru tautām, tāpēc Latvijas teritorijā tā biežāk sastopama lībiešu apdzīvotajās teritorijās.
Trešā svarīgākā debess spīdekļu zīme ir Zvaigzne. Tai ir liela nozīme tumsas un pazemes spēku atvairīšanā. Zvaigžņotajam rakstam latviešu ticējumos ir maģiska nozīme – tas pasargāja no ļauna. Zvaigžņu sega naktī sargā gulētāja dvēseli. Parasti rakstos sastopamā zvaigzne ir taisna un slīpa krusta salikums.
Zvaigznes visvienkāršākā forma ir krusts. Krusta zīme daudzām tautām ir gaismas un arī uguns simbols. Pagāniskajos ticējumos un maģiskajos rituālos bieži liela nozīme ir ierādīta krustam vai tā atvasinājumiem. Latviešu etnogrāfiskajos rakstos krusta zvaigznei ir četri, seši vai astoņi stari.
Sevišķi grezns Zvaigznes variants ir rīta zvaigznes simbols – auseklītis. Tā ir zvaigzne ar astoņiem stariem un simbolizē gaismas uzvaru cīņā ar tumsu. Auseklīti uzskata arī par spēcīgāko lietuvēna krusta variantu, jo tas jāuzvelk ar vienu līniju, turklāt tas jādara noteiktā laikā, nevienam neredzot. Parasti to dara Ziemassvētku vakarā, Vecgada vakarā vai Jāņu vakarā. Zīme sargā un nelaiž klāt tumsas spēkus, burvjus un ļaunus cilvēkus. Folklorā Auseklis minēts gan kā Dieva dēls, gan kā zvaigžņu skaitītājs, gan arī kā saules meitas līgavainis. Interesanti, ka Auseklīti kā astoņstūrainās zvaigznes sinonīmu sākuši lietot latviskā ornamenta pētnieki 30. gados. No literatūras tas arī izplatījies tautā.
Otrs pazīstamākais Zvaigznes zīmes atvasinājums ir sešstūrainā zvaigzne, kas bieži redzama uz koka izstrādājumiem. Sešstūru zvaigzne bieži tiek ietverta aplī un līdz ar to domas dalās – tā ir Zvaigznes vai Saules zīme. Arī lietuvēna krusts tiek uzskatīts par Zvaigznes zīmes atvasinājumu.
Arheoloģiskajos materiālos zvaigznes motīvs parādās tikai ap 16.gs. Zvaigznes zīme vairāk izplatīta somugru tautām, tāpēc Latvijas teritorijā tā biežāk sastopama lībiešu apdzīvotajās teritorijās.
| ← iepriekšējā | 21. no 55 | nākamā → |
