Ilze Kalve (Pamatinstinkts, Basic Instinct)

Īsa biogrāfija: (ja ir slinkums lasīt visu tālak sekojošo!)

Grupas Pamatinstinkts dibinātāji ir Ilze Kalve un Jānis Kalve, par dibināšanas gadu var uzskatīt 1993.gadu, kad pirmā grupas dziesma "Neskaties manī" piedalās "Mikrofona" aptaujā un sāk skanēt radiostacijās. Popularitāti deju mūzikas grupa iegūst 1995. gadā, kad "Mapl" izdod pirmo deju mūzikas izlasi. Vēlāk seko pirmais grupas albums "Nāc man tuvāk klāt", kura tirāža mērāma desmitos tūkstošu. Grupā bez abiem Kalvēm darbojas tobrīd ļoti populārais DJ Beat un Lotars Lodziņš, kā arī dejotāja Anna Poriete. 1996. gadā iznāk otrais albums "Pieskāriens", 1997.gada sākumā nomainās sastāvs, iznāk trešais albums "Nāc man tuvāk klāt". Ceturtais albums "Paņem un pielīmē" seko pēc gada, taču jau citas ierakstu kompānijas paspārnē - to izdod tobrīd tikko darbību sākusī "Platforma". Piektais albums seko pēc četru gadu pārtraukuma - "Tikai tev & man", kurā vairs nav gandrīz nekā no deju mūzikas. Aktīva koncertdarbība beidzas 2004. gadā, vēl notiek sadarbība ar dažādiem izpildītājiem, tai skaitā ar reperi Delete no Detroitas, ASV. Vēlāk grupa pārtop par soloprojektu (kas īstenībā tas arī vienmēr ir bijis), sākumā tas tiek saukts vienkārši Ilze, jo šis nosaukums tiek lietots dziesmu angliskajām versijām, taču vēlāk tiek nolemts atgriezties pie Pamatinstinkta. Pēdējos gados notiek sadarbība ar dažādiem mūziķiem un tekstu autoriem no Anglijas, dziesmai "Sūti man SMS" sākotnēji tiek plānota tikai angliskā versija.
____________________________

Un tagad garā biogrāfijas daļa - ja NAV slinkums lasīt! :)

Grupa “Pamatinstinkts” pastāv jau kopš 1993.gada. Pirms tam abi grupas līderi Jānis Kalve un Ilze Kalve spēlē rokgrupā "Policijas Akadēmija". Ilze spēlē taustiņinstrumentus, Jānis ir skaņu režisors. Pēc rokgrupas izjukšanas studijā tiek ierakstīta "Pamatinstinkta" pirmā dziesma "Neskaties manī", iesniegta "Mikrofona" aptaujā, taču nekādi īpašie panākumi šai akcijai nav. Tobrīd Ilze vēl mācās Mūzikas Akadēmijā, Jānis brīžiem ieklīst Tehniskajā Universitātē. Tā kā pašiem sintezatora vēl nav, labs draugs aizdod savējo, ar kuru arī tiek ierakstītas pirmās dziesmas. Pirmais koncerts ir gandrīz vai kuriozs - jaunizceptajai grupai nav vairāk par trīs dziesmām, taču vienā diskotēkā pamanās uzstāties trīs reizes. Beigās jau tauta gluži vai prasa atkārtot. Tā nu turpinās koncertēšana draugu DJ, vēlāk pašu rīkotajos pasākumos, mainās satāvs (precīzāk sakot, pārējā sastāva īsti nemaz nav).
Kā zināms, 1993.gadā jau krutākie DJ sāk spēlēt diskotēkas uz CD, taču par CD ierakstīšanu vēl neviens nesapņo. Tā kā grupas vienīgajam instrumentam sempleram "Ensoniq EPS" dziesmu pārlādēšana prasa vismaz piecas minūtes, nākas iepriekš ierakstīt fonogrammu un koncertos dziedāt pa virsu. Magnetofona lenta tobrīd ir viskvalitatīvākais formāts, tad nu ar to arī notiek visvisādi kuriozi. Piemēram, Jānis mājas raksta fonogrammu, bet pirmā dziesma lentā "nopeld"(lentas vilkšanas efekts). Nu ko, ieraksta vēlreiz to pašu gabalu tālāk un pēc tam aizmirst. Pēc dažām dienām koncertā sāk skanēt pirmā dziesma, fonogramma sāk peldēt, cienījamie mākslinieki izliekas, ka nekas nav noticis, taču publika arī nav stulba, sāk pa kaktiem svilpt. Dziesma beidzas neveiklā klusumā. Jānis ir atcerējies, ka nākamā taču būs tā pati dziesma, taču lentu pārtīt nav laika. Tā nu ātrumā neko labāku nevar izdomāt, kā paziņot, ka, tā kā dziesma visiem ļoti patika, atkārtosim vēlreiz...

Tobrīd "Pamatinstinktam" savas kasetes izdošana liekas kā nepiepildāms sapnis. Diskotēku publikai grupa ļoti patīk, pēc koncertiem nāk klāt un saka - super, tas ir kaut kas jauns, taču, diemžēl, vienīgā reālā ierakstu kompānija ir "Mikrofons", un viņiem kaut kāda nepazīstama grupele neizraisa uzticību. 1994.gadā sāk darbu radiostacija Super FM, Jānis sāk strādāt par reklāmu producentu ierakstu studijā. Pamazām sāk rasties arī citas ierakstu kompānijas. Tā kādā jaukā dienā Super FM ierodas mūzikas kompānijas "Mapl" direktors, lai ierakstītu sludinājumu, ka tiek meklētas jaunās grupas deju izlasei. Jānis pats netaisās uzprasīties, taču viņa kolēģis DJ Martini uzreiz paziņo - kāds vēl sludinājums, re kur viena grupa jau sēž. Tā viss 1995.gada pavasaris paiet, rakstot savu pirmo albumu. Pēc ilgām apspriedēm kā pirmā dziesma atklātībai tiek rādīta atkal "Neskaties manī", bet jau jaunā versijā. Nepaiet ilgs laiks, un dziesma ir daudzu radiostaciju topu pirmajās vietās!

Brīdī, kad Super FM tiek rakstītas piebalsis dziesmas "Es tev vienkārši esmu" ātrajai versijai, gar reklāmu studiju slaistās DJ Beat. Piedziedājums īsti neskan, kāds kaut ko ir padzirdējis, ka Bīts esot muzikāls puisis. Bīts ir ar mieru, skan uzreiz labāk. Paiet kādas pāris nedēļas un izrādās, ka tas jau ir viens no centrālajiem hitiem! DJ Lotars Lodziņš pievienojas grupai pilnīgi nejauši - nez kādā sakarā ir paredzēts koncerts Doma laukumā, steidzami vajag šovu. DJ Mario (arī grupas tābrīža dalīnieks) atvelk līdz savu draugu, kurš sākumā grupā ir dejotāja statusā. Vēlāk abi divi - Mario ar Lotaru - klubā "Panna" pamana ļoti labi dejojošu meiteni, uz kuru kāri blenž apkārt klīsošie vīriešu kārtas pārstāvji. Nākamajā dienā meitene tiek atvilkta uz paredzēto uzstāšanos Daugavas Sporta namā, Ilze galīgi nav sajūsmā par vēl vienu neplānotu dalībnieku (labi, džeki, ņemiet līdzi savas meitenes, bet nevelciet visas uz skatuves), taču vēlāk, redzot Annu dejojot, maina savas domas. Tā nu beidzot ir kopā pirmais reālais grupas sastāvs.

Pēc albuma "Nāc man tuvāk klāt" iznākšanas sākas koncerti pa Latviju. Daudzās vietās kultūras namu vadība nav dzirdējusi nosaukumu, saka, ka noskaidrošot un tad atzvanīšot. Pēc brītiņa atzvana un saka, ka esot paprasījuši saviem tīņiem, tie esot stāvā sajūsmā. Koncertos sāk nākt klāt pirmie autogrāfu prasītāji, pirmie fotografēties gribētāji, pirmās spiedzošās un līdz dziedošās meitenes. Grupas dalībnieki sākumā ir diezgan apmulsuši, bet izrādās, ka pie tā visa ātri pierod.

Kaut kur pa vidu starp darbu darbadienās un vairākiem koncertiem brīvdienās "Pamatinstinkts" sāk rakstīt savu otro albumu "Pieskāriens". Šoreiz ieraksts notiek turpat Super FM, Jānis nolemj patstāvīgi tikt galā ar skaņu režisora darbu. "Pamatinstinkts" ir nopircis tiem laikiem krutu kompjūteru, ar kuru var rakstīt mūziku - Atari Falcon ar mūzikas programmu Cubase. Patiesībā izrādās, ka gļuku tur ir vairāk nekā saprašanas, nākas daudz reižu pārdziedāt vienu un to pašu dziesmu, jo kompis, lūk, ir paņēmis un izdomājis uzrakstīt pa virsu cietajā diskā uz iedziedātajām balsīm. Albuma rakstīšana notiek gan pa dienu starp tiešo darbu - reklāmu rakstīšanu un montēšanu, gan pa nakti - kamēr Ilze guļ turpat ofisā uz dīvāniņa, Jānis strādā un otrādi. No rīta abi sarkanām acīm iet uz kafejnīcu dzert kafiju un klausīties, kā viņus apceļ pazīstamie turpat esošās "Vakara Ziņu" redakcijas žurnālisti. Savukārt vakaros, kad notiek pasākumi turpat esošajā Super FM deju klubā, ne vienmēr ir vēlams doties cauri klubam, jo pa ceļam var uzklupt spiedzošas un autogrāfus gribošas meitenes.
Albuma tituldziesmā "Pieskāriens" uz beigām ir sadziedātas "nēģeriskas" piebalsis. Dziedāt "nēģeriski' nozīmē nelabā balsī brēkt pilnā kaklā, jo skaļāk un briesmīgāk, jo labāk sanāks. Aiz sienas ierakstu studijai atrodas ofiss ar radiostacijas direktora Ivara Ebrekta galdu, viņš mierīgi sēž pie galda un kaut ko raksta. Bet Ilze aiz sienas ir tikusi līdz "nēģeriskajiem" vokāliem. Kad atskan pirmais brēciens "pieskā-ā-āriens", direktors gandrīz ķer trieku, pēc piecām sekundēm gari stieptais un locītais "ū-ū-ū-ū-ū" jau liek domāt par krimināla rakstura problēmām. Bet tas nav viss, tālāk seko vēl izmisīgāks "tu atmosties...". Embrekts ir labi audzināts kungs no Amerikas, tā vietā, lai ietu lamāties vai mainītu rakstāmgaldu, sēž turpat, ik pa brīdim salecoties. Par laimi, dziedāt "nēģeriski" ilgi nevar, citādi var palikt bez balss uz ilgu laiku. Bet par direktora piedzīvojumiem drīz ķiķina viss radio.

1996.gadā iznāk albums "Pieskāriens", turpinās koncerti ar un bez piedzīvojumiem, pamazām, kā jau jebkurā kārtīgā grupā, sākas plūkšanās par to, ko vajag spēlēt. Arī par to, kad drīkst piedzerties un cik drīkst piedzerties, kad drīkst neierasties uz koncertu un kad ne. Ir skaidrs, ka ilgi tas tā nevar turpināties. Galu galā no grupas aiziet Lotars un Bīts, pareizāk sakot, sākumā Lotars, tad kompānijas pēc arī Bīts. Abi Kalves ir dabūjuši sutu no "Mapla" par to, ka nav ko taisīt mākslu, re, kā otro albumu nepērk tik labi kā pirmo. Tobrīd top trešais albums "Vēlētos, lai". Īsi pirms albuma prezentācijas grupai pievienojas trīs dejotāji no Ogres. Par jaunā sastāva dzimšanas dienu var uzskatīt 1997.gada martu, kad Rīgā, Vērmaņdārzā notiek liels pasākums, kur jaunie dejotāji dejo pāris dziesmas. Sanāk...nu, varētu teikt, priekš pirmās reizes normāli, albuma "Vēlētos, lai" (1997) prezentācijā VEF KT pilī jau iet tīri labi. Uzstāšanos ir redzējis arī puišu bijušais skolotājs Edmunds Veizāns, tiek izteikta piezīme, ka derētu tā kā tērpus. Ilze spirinās pretī, ka galīgi jau nu neesot ko darīt kā šūt tērpus, taču jaunie dejotāji ir nepielaužami. Tā visi tiek pie koši dzeltenām biksēm.

Koncertos jautrība ir liela. Brīžiem pievienojās arī meiteņu elks Armando, tad savsatrpējā apcelšanās rit pilnā sparā. Iemīļotākā nodarbošanās brīžos, kad nav jābūt uz skatuves, ir kaut kas vidējs starp kaušanos un lauzšanos, kad visi sakrīt vienā lielā čupā un vaļājās pa grīdu. Anna brīžiem ir uz koncertiem, brīžiem nav, tādāļ tiek izlemts, ka - vai nu visu, vai neko, ja tu esi, tad esi vienmēr, ja nē, tad vispār nē. Ar vienu no jaunajiem dejotājiem - Mari - notiek tas pats. Tā nu "Pamatinstinkts" paliek četratā - abi Kalves, Renārs un Edgars. 1998.gadā iznāk ceturtais albums "Paņem un pielīmē". No sākuma ir ideja par kasetes lipināšanu visās iespējamās vietās, dziesma rodas vēlāk. Atkal koncerti, koncerti... Piezīmes no koncertu dienasgrāmatas: "Jaunpils. Vienīgā smieklīgā lieta pasākumā esam mēs paši. Auksts, tāpēc ir viens 0,7, vēlāk viens 0,5 (vai divi?), bet tas jau ir par daudz...""Ķeipene. Braucam pa priekšu, Armando ar savu sprādzeklīti pakaļ. Tiek izdomāta jauna atrakcija - pagaidam, kad šis piebrauks tuvāk, tad metam laukā visu, ko vien var atrast - salvetes, pelnutrauku saturu, tukšas limonādes pudeles un visādus citus krāmus. Caur stiklu īsti nevar redzēt, taču, spriežot pēc viņa mašīnas streipuļošanas līdz ar katru "sveicienu" no mūsu mašīnas, Armando diez ko laimīgs nav. Kad tiekam galā, Jānis secina, ka sen mašīna nav bijusi tik tīra...""Vecbebri. Jānis kārtējo reizi ir rakājies pa savu čemodānu, lai salodētu kādu tur vadiņu. Čemodāns ir kārtīga noliktava, kur var atrast visu – gan skrūves, gan šķēres, nazi, visvisādas atslēgas, lodāmuru, zāģi, mašīnas akumulatora vadus, nenosakāmas izcelsmes dzelžus, naglas, vecas un saplīsušas lampas, vārdu sakot, kaut ko atrast ir ļoti grūti. Meklēšanu sarežģi caurums vienā stūrī, pa kuru šad tad kaut kas izkrīt. Pa čemodānu neviens normāls cilvēks nerakājās ar plikām rokām, no sākuma sameklē kādu dzelzi un tad ar to kašājās. Tā nu Jānis sēž uz trepēm un kaut ko knibinās, pēkšņi apkārtstāvošie sāk zviegt. Jānis tur paceltu vidējo pirkstu starptautiski populārā žestā un pīkst - esot sabukājis pirkstiņu, tāpēc turot gaisā, bet pīkstot tāpēc, ka sāpot. Tā nu kopš Vecbebriem “folkloras” krājumos ir par vienu žestu vairāk - pacelts vidējais pirkstiņš, kustību obligāti pavada žēla pīkstēšana.""Uz pašas Jūrmalas šosejas, braucot no Liepājas puses pēc nakts koncerta, Jānis atkal pusaizmidzis ar mašīnu mīca jau pa granti, skatās- stāv viens autiņš priekšā ceļa vidū, šoferis izkāpis un stulbi mahājās. Jānis pa miegam nolamājās – ko tas idiots tur mētā rokas, viņa dēļ jābrauc pretējā joslā. Džeki savukārt pamodušies, skatās – Jānis rullē pa granti, priekšā autiņš apstājies malā, mēs nesamies tieši virsū, šoferis pilnīgā histērijā. Jānis vēsā mierā parāda pagriezienu, uzbrauc atpakaļ uz ceļa un vēl noskatās atpakaļ – vot, idiots stāv ceļa vidū un uztraucās.""Talsi, Visbija..Jauns teksts dziesmai – “paņem un piedzeries”. Kad braucam prom, atbildīgā kluba darbiniece prasa, vai viss esot paņemts. Džeki saka, ka nē, aizkaros guļot Jānis."

Pirmās dziesmas angliski tiek iedziedātas gandrīz uzreiz pēc trešā albuma iznākšanas, tobrīd liekas, ka ļoti labi, patiesībā tāda šļupstēšana vien ir. Pareizu izrunu sāk mācīt dzejniece un tulkotāja Ligita Ķikute, kura, starp citu, ir arī dziesmas "Es tev vienkārši esmu" teksta autore. Pirmā kaut cik nopietnā lieta ir remikss pasaulslavenās vijolnieces Vanesas Mejas izpildītajai dziesmai “I Feel Love”, ko apstiprina gan pati zvaigzne, gan viņas menedžments. Vēlāk, 1999. gada janvārī Dienvidāfrikā tiek izdota “Basic Instinct” tehno versija par krievu dziesmu “Katjuša”. Jāatzīst, ka ideja taisīt tieši šo dziesmu rodas ne visai nopietnā atmosfērā. Ši kompozīcija tiek atskaņota vienā no lielākjiem deju mūzikas gada notikumiem Eiropā – Berlīnes “Love Parade’99” vairāku miljonu publikai no visas pasaules.1999.gada vasaras beigās “Basic Instinct” ar kompozīciju “Funky” piedalās vispasaules Interneta konkursā “Born On The World Wide Web”, kur, izejot cauri daudzām atlases kārtām, iegūst otro vietu . 2000.gadā arī notiek konkurss “Born On The World Wide Web”, taču šoreiz grupai piedalīšanās konkursā ir liegta - tajā drīkst piedalīties tikai ASV, Kanādas un Anglijas grupas.

Basic Instinct ar dziesmu "My Sweet Melody" Garageband.com kokursā finālā "December 2000" ieņem 1.vietu savā žanrā (Dance)! Lai iegūtu galveno balvu- 250 000$ ierakstu kontraktu, ir jāieņem pirmā vieta arī kopējā Top 100, kur savā starpā cīnās dziesmas visos 14 žanros - pop, rock, rap, metal, dance, country, electronic utt. Kā jau tas tiek iepriekš prognozēts, Top 100 1.vietu iegūst pop/rock, kas arī ir populārākais stils Amerikā.Visiem sava žanra līderiem kā balva ir uzvarējušās dziesmas izdošana īpašā dziesmu izlasē dažādos, ne tikai CD, formātos. Iepriekš tikai jāparaksta līgums, ar kuru izpildītājs atsakās no autoratlīdzības un dod tiesības izdevējiem brīvi rīkoties ar dziesmu. Šeit jāpiebilst, ka jāparaksta nevis standartlīgums, kas ir publicēts organizatoru saitē, bet īpašs, grupai atsevišķi atsūtīts līgums. Tā arī no savas balvas Basic Instinct atsakās, neparakstot sev neizdevīgu līgumu, līdz ar to visas tiesības uz dziesmu izdošanu paturot sev. Šobrīd My Sweet Melody atrodas vairākos Dance All-Time Charts topos - "Best Female Vocal", "Best Beat", "Best Dance Track","Best Programming" un citos, tas nozīmē, ka dziesma visā konkursa pastāvēšanas vēsturē ir ieguvusi ārkārtīgi augstu vērtējumu.

Kopš pēdējā albuma iznākšanas pagājuši jau četri gadi, šajā laikā abi Kalves strādā ar visdažādākajiem māksliniekiem kā producenti un aranžētāji, brīvajos brīžos nodarbojas ar dažādiem muzikāliem eksperimentiem. Tā rodas arī "Funky". Diemžēl lielākā daļa no šiem eksperimentiem nepiedzīvo izdošanu.

2000. gada beigās tiek izbeigta aktīva koncertēšana. Pa daļai tāpēc, ka visiem ir apnicis. Traucē arī biežā alkohola lietošana, ko dara gan nebūt ne visi - kādam taču jāsēž arī pie stūres - , taču par labu tas nenāk. Pēc katra koncerta sajūsminātie apmeklētāji pamanās "uzlikt" māksliniekiem, un doties uz māju pusi var tikai no rīta, kad pēdējie apmeklētāji ir pavadīti mājā. Ir uznācis apnikums, netiek taisītas jaunas dejas, tiek aizmirstas vecās. Par jaunu albumu neviens nedomā, jo nav jau arī ideju, ko tad taisīt - latviešu deju mūziku negribas, bet citus stilus publika ne visai ņem pretī. Latviešu publika tobrīd ģībst dēļ krievu deju mūzikas, kas gan ne ar ko, izņemot valodu, īpaši neatšķiras no latviešu deju mūzikas. Bet arī tādu "jaraju popsu" nu galīgi negribas. Tad jau labāk neko.

Un tā kādā jaukā 2001.gada pavasara dienā ir sarunāts abu Kalvju producētās grupas "Okay" koncerts, taču "Okay" pēkšņi netiek pāris stundas pirms koncerta sākuma. Tā kā koncertu ir sarunājusi Ilze, tad nekas neatliek, kā meklēt kādu aizvietotāju. Tā rodas fiksā ideja aizbraukt pašiem. Tā kā visus savākt neizdodas, tiek paņemts līdzi reperis KRX, kurš ne tikai repo, bet pārvalda tā saukto "augšējo breiku". Koncerts notiek Latgalē, Rogovkā. Zāle ir pilna, apkārt staigā gan jaunieši, gan, pēc vecuma spriežot, viņu vecāki. Un tad viņiem tiek paziņots, ka "Okay" nebūs, būs "Pamatinstinkts". Jaunieši sajūsmā (vēlākais komentārs - "Okay" jau patīk manai mammai, ne man), vecākā paaudze rauc degunu - mēs taču gaidījām smukas dziesmas, bet ko jūs te mums iesmērējāt. Gandrīz vai iet prasīt atpakaļ naudu par biļeti, taču, vai nu ir saklausījuši arī vecas, pazīstamas dziesmas, vai paliek interesanti, tomēr nekur prom neaiziet. Tikmēr uz skatuves, vai, pareizāk sakot, pie vietas, kur jābūt skatuvei, jo tās nav vispār, iet vaļā plosīšanās no visas sirds. Repera KRX paņemšana līdz izrādās reti veiksmīga, visiem interesanti. Starpbrīdī un pēc koncerta nevar ne atkauties no fanu pūļiem. Un, jau dodoties mājup garajā ceļā uz Rīgu, sāk likties, ka "Pamatinstinkts" tomēr nav miris.

Nāk vasara un mūzikas kompānijai "Gailītis-G." top jauna izlase. Tieši tobrīd ir pārtrūkusi iesāktā sadarbība ar Kristīni Je, datorā mētājas reiz Kristīnei iesākta dziesma ar labu melodiju, bet bez vārdiem un bez aranžējuma. Pēc īsa pārdomu brīža (Jānis brēc, ka dziesma esot sweet, Pamatinstinkts taču tādu nedrīkst taisīt, bet Ilzei liekas, ka tas ir hits, un kāpēc tad ne - uzvarētājus taču netiesā) dziesma "Neticu" tomēr tiek iesākta. Dziesmas teksts tiek rakstīts pa jaunu, un tur pēc ilgām diskusijām tiek atstātas dažas frāzes, kas ir veltītas Kristīnei, pat ne gluži Kristīnei, bet domājot par to, cik tomēr cilvēki bieži ir spējīgi melot citam, skatoties acīs un vai no tā kādam paliek labāk. Sākumā top tā sauktā (nosacīti) deju versija ar lauzto ritmu. Vēlāk bijušais Pamatinstinkta dalībnieks Lotars Lodziņš no "Boyza" pamet ideju par 2step versiju - kā nekā pavisam svaigs un aktuāls stils. Tā top "Neticu" kopā ar reperi KRX, kurš jau ir sācis piedalīties Pamatinstinkta koncertos kā viesmākslinieks. LNT ir sākusi rādīt latviešu videoklipus, tāpēc - ja jau atgriešanās, tad vajag arī videoklipu! Naudas nepietiek, lai samaksātu profesionāļiem un segtu visus izdevumus, kas saistīti ar gaismu īri, tērpiem utt. Taču Jānis tikko ir izlasījis internetā milzumdaudz informācijas par jaunajām tehnoloģijām video jomā, izrādās, ka ir pieejamas arī atbilstošas videokameras. Tā kā pirms tam neviens pat nav turējis videokameru rokā, internetā tiek izlasīta vesela kaudze pamācību un noskaidroti tehniskie parametri, lai klips atbilstu kvalitātes standartiem. Pirmajā dienā safilmēto materiālu gan nākas aizmest prom, taču tālāk veicas jau labāk. Video montēšanas programma tiek apgūta, montējot klipu, pie tam viss notiek, neredzot normālu attēlu, jo uz datora ekrāna bilde drusku raustās un kopumā efekts ir teicams. Uz televizora ekrāna attēls ir parāk kvalitatīvs un tiešs, bet pieslēgt datoram nevar, lai uzreiz redzētu, kas notiek. Beigu beigās videoklips pēc ārzemniekiem gan neizskatās, bet visi ir tīri apmierināti un secina, ka priekš pirmās reizes rezultāts ir nepieklājīgi labs.

Vasarā notiek vairāki koncerti. Šķiet, ka viss ir vislabākajā kārtībā un pienācis laiks ķerties klāt albumam. Tobrīd gan nav skaidra kopējā albuma koncepcija, bet pilnīgi neskaidrs ir grupas sastāvs. Šova koncertos nav, arī "jaunā cerība" reperis KRX slaistās, jo strādā pie sava projekta Paraguay Zoo. Taču albums top, un ta kādā jaukā dienā trīs dienas pirms Eirovīzijas pieteikumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās iespējamais albuma izdevējs prasa - vai jūs jau pieteicāties Eirovīzijai? Protams, nē, ko mēs tur esam pazaudējuši. Bet vajagot, tā taču ir milzīga reklāma, esot jāiet kaut ar dziesmu latviski.Un tā tiek paņemta dziesma "I Will Never Look Back", kas sākotnēji ir paredzēta citam izpildītājam, kurš tieši tobrīd ir apslimis un pats nevar dziedāt. Pēdējā brīdī tiek pabeigts dziesmas teksts, pa nakti dziesma iedziedāta, no rīta pabeigts aranžējums un vakarpusē pēdējā brīdī dziesma iesniegta. Braucot uz televīziju, vēl notiek strīdi par to, kā tad sauks izpildītāju - Pamatinstinkts vai kā savādāk, bet, ja jau reklāma, tad tomēr vajag to Pamatinstinktu. Ar domu, ka, ja netiks, tad neviens tāpat neuzzinās, bet, ja tiks, tad jau vairs neviens neko neteiks. Ka dziesma varētu palikt rezervē, tas gan neienāca prātā...

Lai nu kā, Eirovīzija bija spēcīgs stimuls sakārtot visas lietas, kas bija atstātas uz vēlāku laiku. Tika meklēti dejotāji, pie tam nevis kaut kādi, bet tādi, kas ir gatavi strādāt un kam koncerti nesaistās tikai ar izklaidi un honorāra saņemšanu pēc tam. Un tā atkal izpalīdzēja Lotars, iedodot bijušā Mixera Raivo telefonu, jo viņam esot daudz paziņu dejotāju. Sākumā gan neienāca prātā doma par to, ka tieši Mixeri arī varētu būt dejotāji - kā nekā bijušie konkurenti. Taču Raivo pameta ideju un - visi bija sajūsmā! Pirmā kopīgā uzstāšanās notika Eirovīzijas dziesmu TV prezentācijā, kur tika filmētas arī rezerves dziesmas. Uzstāšanās gan nebija ideāla, pa daļai pašu vainas pēc, pa daļai televīzijas skaņu režisora pēc, taču tas deva pārliecību par to, ka šāds grupas sastāvs būs īstais.

Kā pirmo singlu no topošā albuma, ilgi un dikti aptaujājot daudzus draugus un paziņas, tiek nolemts tomēr bīdīt Eirovīzijas dziesmas latvisko versiju "Nenožēlo neko". Dziesmai ir laba melodija, tāpēc vai nu 2stepa, vai deju versija tomēr patīk visiem. Nākamais radiosingls jau ir albuma tituldziesma "Tikai tev un man".

Un tā 10.maijā, pēc četru gadu klusēšanas tiek izdots grupas piektais albums "Tikai tev & man". Sākas koncerti, tācu vasaras vidū izrādās, ka uz jaunajiem dejotājiem liktās cerības neattaisnojās, jo ļoti grūti top jaunas dejas, ļoti grūti sokas jauno deju samēģināšana... Abi Mixeri galvenokārt cer sagaidīt jaunu Mixeru albumu, taču neviena producentu aptaujātā ierakstu kompānija par to neizrāda interesi. Tad nu seko attiecību skaidrošana, kuras rezultātā Pamatinstinkta un dejotāju ceļi šķiras. Kādu brīdi nemainīgi kopā palikušajai trijotnei - Ilzei, Jānim un Renāram nav skaidrs, ko tad īsti darīt, tiek izmēgīnāti vēl citi dejotāji, taču galu galā secināts, ko trijatā koncertēt tomēr ir vislabāk - gan publikai patīk, gan pašiem, jo jauniem dalībniekiem ir grūti iekļauties pieredzējušas grupas sastāvā. Brīžiem kā ceturtā dalībniece ar go-go dejām uz skatuves pievienojas jaunā Renāra sieviņa Irīna - tīrasiņu "krievu līgava" no Murmanskas, tikai nezinātājam to ir neiespējami pateikt, jo viņas latviešu valoda ir nevainojama.

Pārsvarā no dejošanas nekas labs nesanāk, jo abi laulātie draugi ir ļoti greizsirdīgi viens uz otru. Kad Irīna sāk dejot no sirds, tad ir ko redzēt, apkārt salasās paprāvs puišu bariņš, taču pēc tam seko pamatīga izskaidrošanās. Ja Irīna dejo tā, kā ļauj greizsirdīgais laulenis, tad atkal neviens nesaprot, ko tā meitene tur dara. Tā nu Irīna pārsvarā dabū sēdēt aizkulisēs asarām acīs, bet neko darīt - tā nu vīrs liek.

Kad sākas Irākas karš, viens no Latvijas aktīvākajiem pasākumu rīkotājiem Mārtiņs izdomā, ka vajadzētu uztaisīt kādu pretkara pasākumu. Tā nu tiek sarunātas vairākas grupas - Pamatinstinkts, Fors, Device un Lathouse, radioreklāmai kā galveno tēmu izvēloties veco Pamatinstinkta dziesmu "Tu esi vēl dzīvs". Efekts ir graujošs, dziesma smuka, un tajā pašā vakarā (naktī) ir skaidrs, ka jātaisa "Tu esi vēl dzīvs" jauna versija. Tieši tobrīd studijā savu albumu raksta latviešu izcelsmes reperis no Detroitas Delete, ar kuru, protams, tiek pārrunāta kara tēma (interesanti, ko tie amerikāņi domā, kad ar visiem grib karot?), tad vēl apkārt ganās krievu tautības reperis Rey, turpat arī Paraguay Zoo. Tā nu dažās dienās uztop dziesma, kas gan īpaši daudz netiek drillēta radiostacijās, jo karš drīz beidzās. Tomēr tiem, kuri ir dzirdējuši, dziesma ļoti patīk. Vēlāk dziesma tiek izdota izlasē "Šeikeris", vēlāk nominēta Gada Balvai 2003.

2003.gada vasarā vēl ir vairāki koncerti, taču rudenī doma par koncertēšanu uz kādu laiku tiek atmesta. Ja Renārs ir ar mieru turpināt nedēļas nogales izklaides (lasi-koncertus), tad abi Kalves labprātāk sēž un ķimerējas gar datoriem. Koncerta aparatūra tiek "ieziemota" un aizvesta prom no Rīgas. Drusku jau ir žēl.

Rudenī Guntars Račs pamet domu par indiešu dziesmu - vai jūs nevarat neko tamlīdzīgu uztaisīt, visiem ļoti vajag? Protams, ka varam. Delete joprojām ir Latvijā, tad nu viņam arī jādomā teksts un jārepo. Dziesma uztop ļoti ātri. Raksturīgais indiešu instruments tiek ierakstīts bez problēmām, ļoti labi noder vijole ar atlaistu stīgu un mediatoru no kartona, izgriezta no izlietota tualetes papīra ruļļa, skaņa ir autentiska.

Pirmās atsauksmes ir ļoti labas, tiek nolemts uzfilmēt videoklipu. Tikmēr Delete jau ir devies atpakaļ uz Ameriku. Tad nu tiek sagaidīts brīdis, kad Delete uz pāris dienām atlido uz Latviju, tiek sarunātas Vijas Vētras dejotājas, par laimi, telpas filmēšanai uz vienu vakaru/nakti piekrīt iedot atpūtas centrs "Ķeizarmežs".
Filmēšanas grupas rīcībā sporta kompleksā “Ķeizarmežs” tiek nodots gan divi baseini un burbuļvanna, gan spoguļzāle deju samēģināšanai, gan viesnīcas numuriņi, kuros ir ne tikai televizors, ledusskapis un neliela virtuvīte, bet arī konfektes uz rūpīgi saklātajām gultām, ko Delete kopā ar pāris palīgiem uzreiz apēd.
Filmēšana notiek arī vestibilā un otrajā stāvā. Ļoti labi noder palmas un citi augi, kas tiek savākti sporta kompleksa gaiteņos un sastiepti filmēšanas laukumā ar noteikumu, ka viss būs atpakaļ tur, no kurienes ticis paņemts. Kad beidzas filmēšana, neviens gan vairs neatceras, kurā kaktā kura palma bijusi.
Tā kā sporta komplekss ir liels, tad nebūt ne visi ir informēti par filmēšanu. Vairākums saunas apmeklētāju, sen jau pieraduši pie vairāk vai mazāk pazīstamiem sportistiem un citu jomu darboņiem, ir stipri pārsteigti, pēkšņi nokļūstot starp autentiski ģērbtām indiešu dejotajām un palmām.
Patīkams nobeigums filmēšanai ir burbuļvanna filmēšanas beigās ap plkst. 5 rītā, arī videoklipā tas ir pašās beigās. Delete uz Amerku vēlāk paņēm līdzi pamatīgu klepu, jo pēc siltās burbuļvannas meitenes ir apsolījušas atnest dvieli, taču pēc tam aizmirsušas. Kad mati ir izāāvēti, pārģērbtas sausas drēbes un pārrunāti pēdējo stundu notikumi, vestibilā tiek pamanīts pārsalušais Delete, kurš, pieklājīgs amerikānis būdams, nav gājis dauzīties gar meiteņu ģērbtuvēm, bet pacietīgi gaidījis.


2006.gadā sākas sadarbība ar angļu dzejnieku Roger Carter - omulīgu angļu džentelmeni gados no Southsea, kas atrodas pie jūras aptuveni pusotras stundas braucienā no Londonas. Notiek darbs pie dziesmām angļu valodā, jo nav jau īsti neviena, kurš rakstītu latviešu tekstus. Un drīz jau sadarbība turpinās klātienē, jo Rogers regulāri uz pāris nedēlām ļoti labprāt atvēl vienu istabu Ilzei, tiesa, pāris noteikumi ir jāievēro - nedrīkst vēlu dauzīties apkārt (sazin kas vēl var notikt!), obligāti klusiņām jāaiztaisa parādes durvis, lai neiztraucētu veco lēdiju pirmajā stāvā un, pats galvenais - nekādā gadījumā neparkot mašīnu iekšējā pagalmā, jo tā "old bag" tad nevarēšot izbraukt ārā savu "horrible" Fordu. Tā nu turpmākos divus gadus Ilze regulāri braukā no Rīgas uz Southsea. Kādu laiku tiek spēlēti taustiņinstrumenti un dziedāts bekvokāls rokgrupā no Londonas. Pats jautrākais ir pirmais kopīgais mēģinājums, kad jaunā taustiņintrumentāliste pat nespēj saprast nākamās spēlējamās dziesmas nosaukumu, jo nespēj iebraukt puišu autentiskajā Londonas akcentā. Toties spēlēt jau spēlē jau ļoti labi, tāpēc visi pārējie ir gatavi samierināties, ka brīžiem sacītais ir jāatkārto vairākas reizes un tāpat nav nekādas pārliecības, ka ir tikuši saprasti.

(turpinājums sekos!)