no vēstures
Draugiem lietotājsIevietots: 21. mar 2010 14:34
18. gadsimtā Palsmane un Vizla nokļuvusi vairāku kungu īpašumā, to pārvaldījis pat vēlākais Kurzemes hercogs, līdz šīs vietas ieguvusi Palsmanē pēdējā muižniece Paulīna fon Kālena, kura pēc apprecēšanās kļuva par fon Bēru.
1732. g. ķeizariene Anna Palsmani un Vizlu piešķīra grāfam Johannam Bīronam, kurš vēlāk kļuva par Kurzemes hercogu.
1733. g. minētos īpašumus nopirka Johanna fon Cekell.
Pēc baroneses nāves, sadalot mantojumu, Palsmani un Vizlu ieguva viņas dēls Kristofs. Viņš abas vietas atstāja savai meitai, tā atkal savam dēlam, bet viņš 1798. gadā Palsmani un Vizlu ieķīlāja majoram fon Bergam uz 99 gadiem.
1802. gadā fon Bergs, noslēdzot maiņas ķīlas līgumu, Palsmani un Vizlu nodeva bijušajam maršalam Kristiānam Gotfrīdam fon Kālenam.
Pēc tam Palsmani un Vizlu savā pārvaldījumā pārņēma fon Kālena mazdēls, bet saskaņā ar viņa testamentu 1870. gadā šos īpašumus dabūja viņa brāļameita Paulīna fon Kālena
Paulīna fon Kalena dzimusi 1847. gadā. Viņa Palsmanē dzīvoja no 20 gadu vecuma. 1881. gadā Paulīna apprecējās ar muižas kalpotāju Rūdolfu fon Bēru, kurš bija 11 gadus jaunāks par Paulīnu. Abu muižnieku laikā Palsmanē uzcēla daudzas mājas, vienā no tām tagad ir Palsmanes kultūras
nams
Paulīna un Rūdolfs bija pēdējie muižnieki, kuriem piederēja Palsmanes un Vizlas zeme.
Ieteikt