Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Adrenalīns OZOLKALNĀ

Vienas dienas piedzīvojums OZOLKALNĀ. Kādreiz domāju, ka neesmu ne azartiska, ne arī ka man vajag uzkāpt augstāk un redzēt tālāk un ka adrenalīnu man nevajag. Izrādījās savādāk...

Kopā ar draugiem testējām jaunu piedāvājumu tiem, kuri ir gatavi pieņemt izaicinājumu un pārbaudīt savu drosmi. Biju izlēmusi izmēģināt vienu, jo zināju, ko tas no manis prasīs. Uzvilkām sertificētas drošības sistēmas, ķiveres, pārbaudījām visus slēdžus un sākām kāpt. Uzdevums bija vienkāršs - visiem 4 dalībniekiem uzkāpt uz platformas 4 m augstumā, sadoties rokās un izveidot "tulpīti". Es uz saviem draugiem paļaujos, tāpēc kāpu, nedomājot par sajūtām. Augšā sapratu, ka paliek mazliet nelabi, bet kāpt lejā bija kauns. Mēģinājām visu izdarīt pareizi 3x. "Žūrija" mums ieskaitīja, bet nelabpārt. Nācās uzklausīt dažādus draudzīgus komentārus un padomus. Otra grupa laikam mācījās no mūsu kļūdām un viņu tulpīte  sanāca skaistāka nekā mums.

Otrais šķērslis ir izveidots ievesmojoties no Jēkaba kāpnēm. Tikai Marekam patīk visu mazliet sarežģīt un izdarīt pa savam. Sapratu, ka gribu izmēģināt tikt līdz augšai, bet vēl nesapratu, vai tas vispār ir iespējams. Izrādās, izmantojot ne tikai savu muskuļu spēku, bet visvairāk jau galvu, viens otru atbalstot, palīdzot un uzmundrinot, uzkāpām 12 m augstumā. Bail bija visiem. Smaidu nomainīja patiesas bailes. Uzvaras prieks ir neaprakstāms, jo tu atkal mazliet iepazini sevi, savu uzdrīkstēšanos.

Šis bija brīnišķīgs piedzīvojums. Iedomājos, ka tā es varētu nosvinēt savu dzimšanas dienu, vai kādam būtu neaizmirstams piedzīvojums vecpuišu ballītē. Aktīviem un aizrautīgiem cilvēkiem vienmēr ir interesanti iepazīt un pārbaudīt sevi.