Diskusija: Invalīdu iekļaušana un sabiedrības piel
1 video • 10. jūn 2014 17:08
2013.gada 22. jūlijā kinoteātrī „Kino Bize" notika nu jau piektā diskusija, mudinot uz pilsonisko līdzdalību sabiedriski nozīmīgos procesos, tostarp ikdienas gaitās, kad nereti sastopamies ar visdažādāko „normālību" ignoranci un izslēgšanu no aktīvās darbības un, bieži vien, nepamatoti. Šoreiz, sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons", sarunas tēma ir cilvēki ar fun...Vairāk2013.gada 22. jūlijā kinoteātrī „Kino Bize" notika nu jau piektā diskusija, mudinot uz pilsonisko līdzdalību sabiedriski nozīmīgos procesos, tostarp ikdienas gaitās, kad nereti sastopamies ar visdažādāko „normālību" ignoranci un izslēgšanu no aktīvās darbības un, bieži vien, nepamatoti. Šoreiz, sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons", sarunas tēma ir cilvēki ar funkcionāliem -- kustību, redzes, dzirdes -- traucējumiem un vajadzības, kuras jānodrošina šo cilvēku veiksmīgai līdzdarbībai sabiedriskajos procesos.
Diskusijā piedalās apvienības „Apeirons" pārstāvji Tālis un Sintijai Bērziņi, arhitektūras platforma „A4D" redaktors un mūsdienīgas pilsētvides pārzinātājs Artis Zvirgdiņš, kā arī sestās klases skolēns Georgs Bārda, kurš apkārt notiekošo tver savā īpašā veidā un, neskaties uz agrā bērnībā zaudēto redzi, ir pavisam parasts puika no Jūrmalas. Diskusijas moderators -- Normunds Pīlips („Apeirons"
.
Problēmām, kas citkārt ne reizi vien aplūkotas no integrācijas un iekļaušanas politikas skatupunkta, šoreiz risinājums tika meklēts jau pašos sabiedrības nošķiršanās pamatos, proti, apliecinot, ka „īpašās vajadzības", kas ierasti attiecināmas uz šķietami nelielu daļu iedzīvotāju, atsevišķos dzīves posmos vai pat ikdienā tikpat „īpašas" kļūst ikvienam no mums -- jaunam, vecam, ejošam vai gulošam. Diskusijas rīkotāju izvirzītais jautājums „Cilvēks vai īpašas vajadzības?" liek aizdomāties, cik bieži aiz statusa, pakāpes vai diagnozes nepamanīts paliek pats cilvēks, priekšplānā izvirzot tikai īpašas prasības un pielāgošanās mehānismus. Vai gan Latvijā, kur plaukst radošo industriju prāti un ar vērienīgiem vai apbrīnojamas pašiniciatīvas vadītiem projektiem nemitīgi tiek apliecinātas mūsu spējas radīt ko vienlaikus unikālu un funkcionālu savās formās un saturā, vides pieejamības un universālā dizaina jautājumiem jau sen nebija jākļūst par pašsaprotamu lietu? Vai tomēr ir jautājumi, kas, tā vien šķiet, allaž paliks atvērti diskusijām par esošo un vēlamo, ie
