Esot par un starp skaistiem svētkiem un dzīves realitāti!
Mārtiņš ŠteinsIevietots: 6. jūn 2012 03:25
Pārpublicēts no Mārtiņa Šteina dienasgrāmatas: http://dra.lv/bU6eB Čau, manas dienasgrāmatas lasītāji! Gribu izstāstīt, ko piedzīvoju 31. maijā Nītaurē un par to, ko šodien negribu noklusēt. Ja nesteidzies, izlasi līdz galam. Nītaure ir skaists lauku ciems Amatas novadā, Nītaurē dzīvo gandrīz tūkstotis iedzīvotāju no kopējā 5660 novada iedzīvotāju skaita. Nītaurē ir daudz sirsnīgi un atsaucīgi cilvēki, pretimnākošas ģimenes, forši bērni un jaunieši, ir tādi, kas strādā no rīta līdz vakaram, ir cilvēki, kas meklē un nemeklē darbu. Ir tādi, kas piekrīt arī brīvprātīgi strādāt un ir tādi, kas strādā pašvaldības iestādēs. Un, protams, ir cilvēki, kas ir kļuvuši par nekaunīgiem infrastruktūras bojātājiem un iegrimuši filozofiskās domās par labākiem laikiem nākotnē, necenšoties tos reāli uzlabot. Un ir cilvēki, kas kaut kādā mērā „izdeguši” un negrib iesaistīties sava pagasta pasākumos. Un ir vēl tādi, kas skaļi kliedz, bet paši neko nedara vai tādi, kas prasa daudz, bet lai dabūtu, dara maz. Es šo stāstu, jo tas ir svarīgi. Svinēšana bija nudien jauka! Vakar (31. maijā) realizējās četru ar entuziasmu sirdī apveltītu cilvēku ideja - noorganizēt Nītaurē krāšņus bērnu un jauniešu svētkus! Inese Skrapce (brīvdienu nītauriete, datormāksliniece), Mārtiņš Šteins (es un NVO "Nītaureņi" aktīvists), Inese Sergejeva (Nītaures kultūras nama vadītāja, dārzniece un apkopēja vienā personā, kultūras pasākumu organizatore) un Larisa Šteine (Skaistuma darbnīcas "LAMMBE" vadītāja, mana mamma) satikās kādā februāra pēcpusdienā un izdomāja ideju radīt bērnu un jauniešu svētkus "Taureņu vasara 2012" 31. maijā. Lai tādi svētki pie mums Nītaurē varētu notikt bija jāmeklē gan nauda, gan cilvēki, kas varētu palīdzēt. Pēdējās nedēļās un dienās pirms pasākuma, es un Inese Skrapce Rīgā, mana mamma un Inese Sergejeva Nītaurē līdz vēlai naktij domājām un darījām, lai būtu skaisti. Un ticiet man, bija ļoti skaists pasākums. Uz Nītauri atvedām dažādas atrakcijas, iesaistījām brīvprātīgā darbā Nītaures atsaucīgos jauniešus un iedzīvotājus, profesionāli piegājām informācijas sagatavošanas un izplatīšanas darbiem. Mēs par visu padomājām, ja par kaut ko neaizdomājāmies, tad tikai par to, ko kāds mums nepaprasīja. Mūsu pasākuma lielisko fotogrāfu Ilvijas Zītares un Aigara Jansona bildes pašlaik tiek atlasītas, bet nākošās nedēļas laikā būs visiem pieejamas. No visas sirds saku paldies visiem, kas iesaistījās, lai taptu krāšņi svētki. Paldies ģimenēm, kas kopā ar bērniem no sirds priecājās visas dienas garumā. Paldies tiem vairāk kā simts bērniem un jauniešiem, kas izbaudīja svētkus pilnībā. Paldies Nītaures bērnudārza audzinātājām, kas izvēlējās kopā ar bērniem pavadīt šo dienu bērnu svētkos. Arī Tu vari uzzināt, kas īsumā notika 31. maijā Nītaurē un iepazīties ar visiem, kas pelnījuši PALDIES un ar kuriem Tu vari sadarboties, ja gribi piedzīvot ko līdzīgu: http://dra.lv/bU6Jo Bet par dzīves realitāti. Būšu tiešs un retorisks. Ir cilvēki, uz kuriem mana retorika neattiecas, ir cilvēki, kuri kritiskās piezīmes nav pelnījuši. Ir cilvēki, kuri zina par ko es runāju un ir cilvēki, kas nesapratīs. Atvainojos visiem, kas nesapratīs un negribēs saprast. Vakardienas notikums ir viens pierādījums tam, ka mēs paši bieži vien aizmirstam darīt tās lietas, kas ikdienu var padarīt pilnīgāku. Mēs aizmirstam piedzīvot lietas, kas neprasa finansiālus ieguldījumus. Mēs aizmirstam par lietām, ko dara mūsu bērni, gan īstie, gan skolās un bērnudārzos izaudzinātie. Bērnu prieks! Smiekli. Emocijas par iespēju satikties ar citiem biežāk ārpus skolas pasākumos. Iespēja satikt skolotāju nevis skolā, bet kopīgā sporta stafetē vai kopā palēkāt pa piepūšamajām atrakcijām. Kur palikusi patiesā un cilvēciskā kopā būšana? Kas ir tas, ko šodien domā cilvēki (īpaši tie, kas strādā pašvaldības iestādēs), kas skaļi teikuši, lai sabiedrība beidz prasīt, bet, lai dara paši? Vai organizējot pasākumus, teikuši, kur ir cilvēki, kāpēc neapmeklē Nītaures vai novada sabiedriskos pasākumus? Cilvēki zina, ka nekas dzīvē nav par brīvu. Un tas, kas ir bezmaksas ir citu apmaksāts. Un vakar bija tas mirklis, kas entuziastiem un tiem, kas cenšas darīt labas lietas sabiedrībai, lika padomāt vai nītauriešiem un Amatas novada iedzīvotājiem vispār ko tādu vajag. Vakar es sapratu, ka pasākumi, kuri ir laicīgi izplānoti un izziņoti lielākoties ir vajadzīgi tiem, kas tos organizē, tiem, kurus organizatori personiski uzaicinājuši. Tieši vakar es pārliecinājos, cik ļoti novada izglītības iestādes rūpējas par saviem skolēniem, cik ļoti viņiem ir vajadzīgi dārgie braucieni uz pasākumiem un muzejiem Rīgā, cik ļoti visu viņiem vajag. Interesanti būtu zināt, kā tieši vakar laika posmā no 12:00 līdz 17:00 Nītaures un citu novada izglītības iestāžu skolotāji un iestāžu vadītāji rūpējās par skaistu savu skolēnu pēdējo skolas dienu? Vai bez liecību izdalīšanas, viņiem kaut kas vairāk vispār interesēja? Ir tiešām žēl, ka Amatas novada izglītības iestādes pat nepainteresējās vai nav iespējams sarunāt transportu un atbraukt uz bērnu svētkiem arī no citām novada skolām. Mans uzdevums bija informēt dažādos veidos, un esmu pārliecināts, ka to izdarīju pietiekoši labi. Mēs esam tik ļoti paši par sevi un katrs par savām aktivitātēm, ka nemākam vairs draudzēties, nemākam kopā no sirds baudīt to, kas mums pašiem uz vietas notiek. Šodien ir 1. jūnijs, kas ir Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Es gribētu, lai bērni un jaunieši jūt ka viņus mīl un saprot ne tikai vecāki, bet arī citi pieaugušie. Lai tiem, kam visu mūžu ir bijuši abi vecāki, to no sirds izbauda. Lai tie, kurus piemeklējušas dažādas „dzīves skolas un pārdzīvojumi” spēj saņemties un „atkal kāpt”. Lai skolu pedagogiem interesē ne tikai cipari kontroldarbos, bet reālā bērnu un jauniešu interese mācīties. Un nemeklēsim mūžīgās problēmas bērnos un jauniešos, bet padomāsim par to, cik ātri ļaujam tiem kļūt pieaugušiem un cik laika pavadām kopā ar viņiem. Un atcerieties, ka nevar justies labi citur, ja nemāk labo atrast sevī un savā apkārtnē. Lai skaisti iesākas Tava vasara!
Ieteikt