Laikrādis ar laukakmeņiem Ventspils muzeja lietu stāsti: Zlēku muižas pulkstenis Piejūras brīvdabas muzejā ilgus gadus laiku skaita Zlēku muižas pulkstenis, kas savulaik rotāja Zlēku muižas klēts frontonu. Pulksteni esot darinājis vietējais muižas kalējs. Reiz Zlēku muižas komplekss bija viens no skaistākajiem muižu arhitektūras paraugiem Latvijā. Muižas komplekss celts 18. gadsimta sākumā un piederēja fon Bēru dzimtai. Pēc 1920. gada agrārās reformas, kad Zlēku muiža tika sadalīta jaunsaimniecībās, nekoptais muižas ansamblis sāka degradēties. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada rudenī Zlēkās bija ierīkots no Rīgas evakuētais vācu armijas hospitālis. Kungu mājā bija hospitālis, pārvaldnieka mājā dzīvoja personāls. Muižas pils nodega 1945. gadā. Patlaban Zlēku muižas ēkas ir izpostītas. Daudzu ēku (doktorāta, teātra, virtuves) vairs nav. Citas ēkas pēckara gados ir pārbūvētas, neskarti palikuši vienīgi vārtu portāli. 1947.gadā, toreizējais Ventspils muzeja direktors Andrejs Šulcs pulksteni izcēlis no drupām un pārvedis uz Ventspili, bet savu namiņu Piejūras brīvdabas muzejā, Zlēku muižas pulkstenis atrada 1962.gadā. Ilgus gadus pulksteni pieskatīja un uzvilka muzeja labais gars Imants Dimza. Savukārt 2008.gadā, Jūrkalnes kalējs Ainārs Rullis atjaunoja pulksteņa mehānismu, no jauna izgatavojot dažas detaļas. Pēc restaurācijas pulkstenis atkal skaita stundas, diennaktī nobīdoties tikai par 10 minūtēm, tomēr zvana mehānisma darbību meistariem vēl nav izdevies atklāt un, ja laukakmeņi atsvaros nenodils, Zlēku laikrāža nopietnā zvanīšana vēl mūs gaida.