Arvīds Glauda - dzeja, Dzidra Medvedjeva - video ````````````````````````````````` Stōv meža molā sieteņa, vīna poša, lūgūs vairs naspeid gunteņa, tī vairs māmeņa, vecmāmeņa, dzīsmeiti nadzīd. Koktā nūmasts vierpjamīs rateņš, vīns pats skumeigs. Lūgi tukši, tymsi, malni, izbiruši. Stōv meža molā sieteņa, tagad pogolms aizaudzis, ar ušņom, nōtrom, viejā smilgas lūkōs, skumju dzīsmi dzīdūt. Mōjas paspornī bezdeleiga čivinei, stidzeņa seņ, seņ aizauguse. Agrōk te suņi rēja, kazeņa uz calma sveicinōja. Divi veceiši smaidūt sagaidēja. Beja, izbeja, nabyus. Īt kaids celinīks voi sābris, gryuši nūsapyuš, vacajā obeļneicā tikpat kai obeļu nava, i vairs pučeitis nazīd, nazīdēs. Dzeiveibys kai seņ nava, vacais kastaņs dryumi stōv i nuzaverōs, nūkreit briunōs pūgļis, jaunas dzeiveibys nabyus. Zemeita izorta zemnīkam, tagad zemi auzas sadz. Natoļi kristeņš ir, dreiži ari pi tō nivins naīs, jaunīm vairs ni da to, visi tik skrīn uz ōrzemem, sovu dzimtū sātu aizmierstūt. Sieteņa sabruks, škurstins paļiks, dzīsmeite naskaņās tai kai agrōk. Dzeiveibys nav, nava i nabyus, sieteņa sabruks, škurstins paļiks! Arvīds Gļauda /Arvīds,Arviduška/