dark drumandbass/drumandnoise

Ja ticam vēstures liecību mūsdienu interpretācijām, tad sanāk, ka mūziku
cilvēks atklājis caur bungām. Varbūt, ka precīzāk būtu teikt: caur bungām
cilvēks atklājis, apzinājies un attīstījis savu muzikalitāti un, iespējams, ne
tikai to. Neiedziļinoties senākā mūzikas instrumenta vēstures un attīstības
līkločos, tā ietekme uz cilvēku nav mazinājusies – mainījusies tikai mūsu
attieksme. Zinātnieki gan apgalvo, ka bungas “strādā” neatkarīgi no indivīda
attieksmes, patikas vai nepatikas – tātad efekts ir neizbēgams. Droši vien tādēļ
bungu ritmi tiek tik sekmīgi pielietoti medicīnā kā psiholoģiska, tā
fizioloģiska rakstura profilaksē un terapijā. Visskaistākā un arī visutopiskākā,
protams, ir ekstrēmistu teorija, kurā bungām tiek piešķirta milzīga evolucionāra
nozīme: sākumā tās esot radušās tīri ķermenisku nepieciešamību dēļ, taču kopīgā
bungošana un dejošana atmodinājusi cilvēkā dvēseli.
Dievs ir iedvesmojis veselu jauno mūziķu paaudzi, kas bruņoti ar
meistara ezotērisko bungošanas estētiku, turpina žanra attīstību dažādos
virzienos.