Biogrāfija
2006.gada vasarā izveidoja komponists Andris Dzenītis un dziedātāja Baiba Berķe vēloties radīt atraktīvu, elektroakustiskas mūzikas vienību, kurai svešas jebkādas stilistiskas vai estētiskas robežas – tā vieno laikmetīgās akadēmiskās mūzikas tehnoloģiskos un filozofiskos pamatus, rokmūzikas dinamisko spēku un modernā džeza improvizatoriskumu. Muzikālās vienības skaņdarbi, lai arī uz iepriekš radītiem elektroniskiem materiāliem veidoti, katrreiz sagādā jaunus pārsteigumus gan klausītājiem, gan pašiem mūziķiem – dzīvā izpildījuma laika, dinamiski – emocionālās un tematiskā attīstības dimensijas tikpat kā nav paredzamas. 2007.gadā ir mainījies Woodpecker Project sastāvs un patreiz tajā muzicē Olafs Štāls (elektriskā ģitāra, improvizācija, programmēšana) un Andris Dzenītis (kompozīcija, elektronika, taustiņinstrumenti, programmēšana). Woodpecker Project uzstājies festivālos Skaņu mežs, Arēna (2006), Druskomanija (2007, Lietuva), Skan (2007)
Andris Dzenītis dzimis 1978. gada 23. janvārī Rīgā. Mācījies EDMS (kompozīciju pie Pētera Vaska, 1993–1996). Par Sonāti vijolei un klavierēm Pamestie izpelnījies LKS kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994). Kā Herdera stipendiāts studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika. Studijas turpinājis JVLMA (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska, iegūdams maģistra grādu kompozīcijā. Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga, Pēra Lindgrēna un Benta Serensena (2002). Darbi atskaņoti gan Latvijā, gan ārzemēs: festivālos Baltic Breezes Over Malaysia (1996), Warsaw Autumn (1997), Gaida Viļņā (1998, 2002), Spelplan Stokholmā (2002), Maerzmusik Berlīnē (2003), NYYD Tallinā (2003), Bergen International Music Festival (2005), Klangspuren Austrijā (2005), latviešu mūzikas koncertā Kremsā (Austrija, 2005), jaunās mūzikas koncertā Glenn Gould studio Toronto (Kanāda, 2006) u. c. Saņēmis Autortiesību Bezgalības balvu 2003, nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai Lielais Kristaps (2004), ieguvis 2. vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), 1. vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). 2007.gadā ieguvis augstāko apbalvojumu mūzikā Latvijā - Lielo mūzikas balvu.
Aktīvi strādā mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā. Kopš 2003. gada ir žurnāla Mūzikas Saule redaktors. Lasījis lekcijas Londonas Gildhola mūzikas skolā (2001) un Latvijas Kultūras akadēmijā (2002). Kopš 2002. gada organizē Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā. Kopš 2005. gada strādā par kompozīcijas un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēju JMMV.
Skaņdarbi:
● Gaistošas ārijas. Izkaisīti kori divām koklēm, flautai un akordeonam (2006)
● Black cherry mecosoprānam un elektronikai (2006)
● Bird mecosoprānam un elektronikai (2006)
● Fides.Spes.Caritas (2006) jauktam korim un simfoniskajam orķestrim
● Pavasara rits (2005/06) kantāte korim un kameransamblim
● Stones and Veils (2005) koncerts mežragam un mazam orķestrim
● Mēness starus stīgo (2005) jauktam korim
● INDIGO (2005) elektroniskā mūzika
● Sitivit anima mea (2005) ērģelēm
● Rutoj saule (2005) jauktam korim
● Seven madrigals by E.E.Cummings mecosoprānam un sešiem instrumentiem (2004)
● Tavas klusēšanas grāmata kameropera (2002/04)
● Promises and shapes obojai un septiņiem instrumentiem (2004)
● Solitude mecosoprānam un elektronikai (2003)
● Alba divām koklēm, flautai, akordeonam un stīgu orķestrim (2003)
● Stanza III ...innuendo lielam simfoniskajam orķestrim (2000 – 2002)
●“Bang for three” sitaminstrumentu trio (2002)
● "Passia" elektroniskā mūzika (dolby surround) (2002)
● “Saule” jauktam korim (2001)
●“Gutta” elektroniskā mūzika (2001)
● mūzika L.Gundara izrādei “Siers un marmelāde” (2001)
• Stanza II stīgu orķestrim trīs altiem un dzīvajai elektronikai (2000/01)
•“Pierrot” alta saksofonam solo (2001)
•“Four Madrigals by E.E.Cummings” vokālai grupai (2000)
•“Der Todeskeim.Der Lebenskeim” divām koklēm un flautai (2000)
• Verbum et Verbum mecosoprānam solo (2000)
• Apstākļi. Pamošanās...domīgi paklusēt korim, fonogrammai, dzīvajai elektronikai
(1999)
• Stanza I 31.12.99. stīgu kvartetam un klavierēm (1999)
• Ave Maria jauktam korim (1998)
• mūzika P.Pētersona izrādei “Fēlikss un Felicita” (1998)
• Māte zeme altam solo (1997)
• Adoramus Te jauktam korim (1996 red.2003)
• Senza Barriera divām klavierēm un sitaminstrumentiem (1996/97)
• Asinsdziesma jauktam korim, solistiem, ērģelēm, kamerorķestrim (1996/98)
• mūzika P.Pētersona izrādei “Neviena paša vārda” (1996)
• Lacrimae Em. Dārziņa piemiņai vijolei, altam, čellam un klavierēm (1996)
• Vai dzirdi mani ... čellam solo (1995)
• Koncerts čellam ar orķestri (1995/96)
• Blakus... baritonbasa akordeonam (1995)
• Arlekīna gars klarnetei (1995)
• Capriccio e contraverso klarnešu kvartetam (1995/96)
• Mūzika mirušam putnam klavierēm (1995)
• Sonāte vijolei un klavierēm Pamestie (1994)
● Novele stīgu orķestrim (1993)
● Būtības apliecinājums stīgu kvartetam (1993)
Andris Dzenītis dzimis 1978. gada 23. janvārī Rīgā. Mācījies EDMS (kompozīciju pie Pētera Vaska, 1993–1996). Par Sonāti vijolei un klavierēm Pamestie izpelnījies LKS kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994). Kā Herdera stipendiāts studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika. Studijas turpinājis JVLMA (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska, iegūdams maģistra grādu kompozīcijā. Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga, Pēra Lindgrēna un Benta Serensena (2002). Darbi atskaņoti gan Latvijā, gan ārzemēs: festivālos Baltic Breezes Over Malaysia (1996), Warsaw Autumn (1997), Gaida Viļņā (1998, 2002), Spelplan Stokholmā (2002), Maerzmusik Berlīnē (2003), NYYD Tallinā (2003), Bergen International Music Festival (2005), Klangspuren Austrijā (2005), latviešu mūzikas koncertā Kremsā (Austrija, 2005), jaunās mūzikas koncertā Glenn Gould studio Toronto (Kanāda, 2006) u. c. Saņēmis Autortiesību Bezgalības balvu 2003, nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai Lielais Kristaps (2004), ieguvis 2. vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), 1. vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). 2007.gadā ieguvis augstāko apbalvojumu mūzikā Latvijā - Lielo mūzikas balvu.
Aktīvi strādā mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā. Kopš 2003. gada ir žurnāla Mūzikas Saule redaktors. Lasījis lekcijas Londonas Gildhola mūzikas skolā (2001) un Latvijas Kultūras akadēmijā (2002). Kopš 2002. gada organizē Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā. Kopš 2005. gada strādā par kompozīcijas un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēju JMMV.
Skaņdarbi:
● Gaistošas ārijas. Izkaisīti kori divām koklēm, flautai un akordeonam (2006)
● Black cherry mecosoprānam un elektronikai (2006)
● Bird mecosoprānam un elektronikai (2006)
● Fides.Spes.Caritas (2006) jauktam korim un simfoniskajam orķestrim
● Pavasara rits (2005/06) kantāte korim un kameransamblim
● Stones and Veils (2005) koncerts mežragam un mazam orķestrim
● Mēness starus stīgo (2005) jauktam korim
● INDIGO (2005) elektroniskā mūzika
● Sitivit anima mea (2005) ērģelēm
● Rutoj saule (2005) jauktam korim
● Seven madrigals by E.E.Cummings mecosoprānam un sešiem instrumentiem (2004)
● Tavas klusēšanas grāmata kameropera (2002/04)
● Promises and shapes obojai un septiņiem instrumentiem (2004)
● Solitude mecosoprānam un elektronikai (2003)
● Alba divām koklēm, flautai, akordeonam un stīgu orķestrim (2003)
● Stanza III ...innuendo lielam simfoniskajam orķestrim (2000 – 2002)
●“Bang for three” sitaminstrumentu trio (2002)
● "Passia" elektroniskā mūzika (dolby surround) (2002)
● “Saule” jauktam korim (2001)
●“Gutta” elektroniskā mūzika (2001)
● mūzika L.Gundara izrādei “Siers un marmelāde” (2001)
• Stanza II stīgu orķestrim trīs altiem un dzīvajai elektronikai (2000/01)
•“Pierrot” alta saksofonam solo (2001)
•“Four Madrigals by E.E.Cummings” vokālai grupai (2000)
•“Der Todeskeim.Der Lebenskeim” divām koklēm un flautai (2000)
• Verbum et Verbum mecosoprānam solo (2000)
• Apstākļi. Pamošanās...domīgi paklusēt korim, fonogrammai, dzīvajai elektronikai
(1999)
• Stanza I 31.12.99. stīgu kvartetam un klavierēm (1999)
• Ave Maria jauktam korim (1998)
• mūzika P.Pētersona izrādei “Fēlikss un Felicita” (1998)
• Māte zeme altam solo (1997)
• Adoramus Te jauktam korim (1996 red.2003)
• Senza Barriera divām klavierēm un sitaminstrumentiem (1996/97)
• Asinsdziesma jauktam korim, solistiem, ērģelēm, kamerorķestrim (1996/98)
• mūzika P.Pētersona izrādei “Neviena paša vārda” (1996)
• Lacrimae Em. Dārziņa piemiņai vijolei, altam, čellam un klavierēm (1996)
• Vai dzirdi mani ... čellam solo (1995)
• Koncerts čellam ar orķestri (1995/96)
• Blakus... baritonbasa akordeonam (1995)
• Arlekīna gars klarnetei (1995)
• Capriccio e contraverso klarnešu kvartetam (1995/96)
• Mūzika mirušam putnam klavierēm (1995)
• Sonāte vijolei un klavierēm Pamestie (1994)
● Novele stīgu orķestrim (1993)
● Būtības apliecinājums stīgu kvartetam (1993)
