Mazie Smirdīgie Kociņi ( MSK )
| Mājaslapa | http://www.tornis.lv/MSK |
|---|---|
| Fani | 881 |
| Žanri | Psychedelic Rock / Punk Rock / Indie |
Ieteikt
5
Biogrāfija
Mazie Smirdīgie Kociņi
Msk (Mazo Smirdīgo Kociņu) vēstures sākumu varētu datēt ar brīdi, kad Uģis ar Simonu satikās šaha turnīrā. Simons, kurš nekad nav īpaši labi spēlējis šahu, toreiz uzvarēja. Lai atriebtos, Uģis nolēma kopā ar mataino lopu taisīt grupu un visiem krist uz nerviem ar saviem nožēlojamajiem centieniem spēlēt basu.
Instrumentu viņš ieguva pateicoties alkoholam - Heaven Gray basists Vladiks nodegradējās tik tālu, ka pārdeva savu basģitāru... Tikmēr Simons parazitēja uz sabiedrības atstumtā, kompleksainā un nemainīgi depresīvā Jura Viesīša. Tā izdevās dabūt vecu ģitāru "Aelita" un paštaisītus fūžus. Vēl viens "guvums" bija arī grupas balss, taču Juri drīzāk varētu uzskatīt par mīnusu nevis bonusu. Tā nu abi instrumentālisti turpināja sēdēt 5 piesmēķētos kvadrātmetros, rakstot pirmās dziesmas. Paralēli figurēja grupas talismans Gvido. Viņu jūs varat sastapt Rīgas ielās braucot uz saplēsta skeita vai stiepjot zagtus datorus. Šis “cilvēks” apgādāja mūs ar apreibinošām vielām. Pamazām viņš, cilvēks bez balss un muzikālās dzirdes, iekļāvās grupas sastāvā un kļuva par vokālistu. Viesītis visiem vienkārši apnika, pēdējais piliens bija viena no nodzeršanās reizēm- kādā pirtī. Viesītis uzbruka Uģim, kā iemeslu minot viņam nolaupīto alkoholu, patiesībā to izraisīja Viesīša greizsirdība par trekno Aiju Upīti... Vēl Vecrīgā tika uzlasīts kāds īpatnējs radījums - vidējais aritmētiskais starp bomzi un hipiju - gotiķe Ilvija Bloka. Joprojām nav zināms, vai par Indi viņu nesauc netīrības un dzelteno zobu dēļ. Meitene mācījās spēlēt blokflautu un skaitījās grupā tik ilgi, kamēr Uģis viņu turpināja gribēt un tā arī nedabūja. Paralēli notika bundzinieka meklējumi. Jānis Kubilis joprojām nav šo instrumentu apguvis, bet jau ir skaitījies trīs grupu loceklis. Izrādījās, ka Jānim nepatīk panki. Lai viņš iet dirst! Pēc tam Jāni izmeta no paša veidotās grupas "Smēde" (ex. Rage Against the School). Tad parādijās mazā, kautrīgā, nevainīgā meitenīte Zeltene, kas joprojām sit pa bungām, ko mēs nopirkām no Post Factum. Paldies jums veči! Pa to laiku Gvido kaut kur nozuda, un mums pievienojās Ivo, kurš visMAZ māk dziedāt. Todien sastāvs bija:
Simons - ģitāra, backing vocal,
Ugis - bass,
Zeltene - bungas,
Ivo - balss.
Tādā sastāvā 2004.gada vasarā tika nospēlēti četri koncerti. Uģa kaimiņš alkaholiķis mūs izmeta no sava sapuvušā pagraba (toreizējā mēģinājumu zāle), viņam acīmredzot bija bail no šaubīga paskata tipiem, kas vazājās uz mūsu mēģinājumiem. Dzēruma un nepietiekamo mēģinājumu skaita dēļ izgāzāmies festivālā "Zābaks 2004", kurš principā bija sūds un neko vairāk nebija pelnījis. Uģis,kuram jau sen bija zaebala mūzika, beidzot izlēma no grupas aiziet,žēl tikai, ka basu viņš tā arī neiemācijās spēlēt. Tagad Uģis ir garīgi miris.(:x) Otrajā vai trešajā septembrī Saxofonā nospēlējām "Atvadu koncertu". Ivo no sava amata (vokālists) tika atstādināts, Simonu slimnīcā ievietoja andra jordana un citu degradējušos skinhedu rokas un kājas. Grupa pajuka.
Oktobrī tika atrasts jauns vokālists- Kārlis Birzkops, un par basistu pieteicās samērā dīvains radījums-Kaspars Djučenko. Kautgan akusteni Kaspars bija spēlējis vairākus gadus, basu viņš "vienkārši nesaprata",kad Kasparam grūtības sagādāja "Sex Pistols-God save the queen" basa partija,koncepcija kļuva skaidra un grupā atkal tika pieņemts visu mīlētais narkomāns Gvido ar svešu basģitāru rokās un jaunām idejām. Vienu brīdi grupas nosaukums tika nomainīts uz "Ieeja Brīva". Notika mēģinājumi. Pēkšņi Kārlim nāca apskaidrība un viņš atcerējās, ka ir reperis un grib taisīt grupu,kas spēlē Korn kaverus,untml. Simons izdomāja vairs neko nemeklēt, pats spļaut mikrofonā un grupas nosaukumu nemainīt. Brīnumainā kārtā arī bungas vēl aizvien spēlē mūsu grupas mazā māsiņa-Zeltene.
bla bla bla...
Bija pirmais reibinošais koncerts jaunajā sastāvā klubā "Žako" pēdējā decembra vakarā. Dzima daudz jaunas idejas, mainījās dvēseles un dzīves stāvokļi. Kādu laiku pārsvarā spēlējām trijatā (Zeltene, Simons, Gvido) 2005.gada pavasaris bija traks laiks, "Skābais pavasaris".
Ap to laiku spēlējām kautkādu garagerock, vēljoprojām šķībi, bet ar kautkāda veida progresu. Zuda jebkāda vēlme dziedāt par kautkāda veida problēmām un "Nopietni protestēt", tas lai paliek "normālo" sportistu vakara šņabja sarunām. Jūlija sākumā šmurgāšanās no latvijas pārcēlās uz dažādām pilsētām ārpus šīs nožēlojamās valsts. Vasarā nekas nenotika, ne koncerti, ne mēģinājumi, jo Simons un Gvido atradās kautkur ārzemēs spēlējot uz ielām un reibinoties,kopā ar Ljeshy. Augusta beigās sapnis beidzās un atgriezāmies "tēvzemē". Ar grūtībām atsākām grupas darbību, spēlējām Depo un Ljeshijs kā perkusionists tika pieņemts grupā 10 minūtes pirms koncerta sākuma, jo "kopā jautrāk". 27. novembrī spēlējām Radio Naba raidījumā "Bitīt Matos" un tas arī bija pēdējais koncerts šādā sastāvā. Gvido un Ljeshijs aizbrauca atpakaļ uz Londonu,lai 4 mēnešus varētu nodoties zagšanai no veikaliem un reibināšanai. Grupa atkal maina sastāvu, pievienojās ērģeljnieks- Valsis un Basists-Uģis...vēl daudz kas notiek, bet pohuj, tagad esam:
Simons-Ģitāra/vokāls
Zeltene-Bungas
Valdis-Ģitāra/Ērģeles
Uģis-Bass
Leshij-perkusijas
Uģis vai nu beidzot saprata,ka neiderās, vai nu palika par telepātu, bet lēmumu aiziet no grupas pieņēma pats. Kopā daudz kas padarīts, basa blūzi izblūzoti. basu ņem rokās ulvis pavarots, kārtējā, bet iespējams ne pēdējā dalībnieku maiņa. Pārņem domas par izjukšanu, apātija, dažiem vairāk, citiem mazāk. Bet kautkas pačukstēja, ka tik ātri vēl neizjuksim. es tā domāju...
Msk (Mazo Smirdīgo Kociņu) vēstures sākumu varētu datēt ar brīdi, kad Uģis ar Simonu satikās šaha turnīrā. Simons, kurš nekad nav īpaši labi spēlējis šahu, toreiz uzvarēja. Lai atriebtos, Uģis nolēma kopā ar mataino lopu taisīt grupu un visiem krist uz nerviem ar saviem nožēlojamajiem centieniem spēlēt basu.
Instrumentu viņš ieguva pateicoties alkoholam - Heaven Gray basists Vladiks nodegradējās tik tālu, ka pārdeva savu basģitāru... Tikmēr Simons parazitēja uz sabiedrības atstumtā, kompleksainā un nemainīgi depresīvā Jura Viesīša. Tā izdevās dabūt vecu ģitāru "Aelita" un paštaisītus fūžus. Vēl viens "guvums" bija arī grupas balss, taču Juri drīzāk varētu uzskatīt par mīnusu nevis bonusu. Tā nu abi instrumentālisti turpināja sēdēt 5 piesmēķētos kvadrātmetros, rakstot pirmās dziesmas. Paralēli figurēja grupas talismans Gvido. Viņu jūs varat sastapt Rīgas ielās braucot uz saplēsta skeita vai stiepjot zagtus datorus. Šis “cilvēks” apgādāja mūs ar apreibinošām vielām. Pamazām viņš, cilvēks bez balss un muzikālās dzirdes, iekļāvās grupas sastāvā un kļuva par vokālistu. Viesītis visiem vienkārši apnika, pēdējais piliens bija viena no nodzeršanās reizēm- kādā pirtī. Viesītis uzbruka Uģim, kā iemeslu minot viņam nolaupīto alkoholu, patiesībā to izraisīja Viesīša greizsirdība par trekno Aiju Upīti... Vēl Vecrīgā tika uzlasīts kāds īpatnējs radījums - vidējais aritmētiskais starp bomzi un hipiju - gotiķe Ilvija Bloka. Joprojām nav zināms, vai par Indi viņu nesauc netīrības un dzelteno zobu dēļ. Meitene mācījās spēlēt blokflautu un skaitījās grupā tik ilgi, kamēr Uģis viņu turpināja gribēt un tā arī nedabūja. Paralēli notika bundzinieka meklējumi. Jānis Kubilis joprojām nav šo instrumentu apguvis, bet jau ir skaitījies trīs grupu loceklis. Izrādījās, ka Jānim nepatīk panki. Lai viņš iet dirst! Pēc tam Jāni izmeta no paša veidotās grupas "Smēde" (ex. Rage Against the School). Tad parādijās mazā, kautrīgā, nevainīgā meitenīte Zeltene, kas joprojām sit pa bungām, ko mēs nopirkām no Post Factum. Paldies jums veči! Pa to laiku Gvido kaut kur nozuda, un mums pievienojās Ivo, kurš visMAZ māk dziedāt. Todien sastāvs bija:
Simons - ģitāra, backing vocal,
Ugis - bass,
Zeltene - bungas,
Ivo - balss.
Tādā sastāvā 2004.gada vasarā tika nospēlēti četri koncerti. Uģa kaimiņš alkaholiķis mūs izmeta no sava sapuvušā pagraba (toreizējā mēģinājumu zāle), viņam acīmredzot bija bail no šaubīga paskata tipiem, kas vazājās uz mūsu mēģinājumiem. Dzēruma un nepietiekamo mēģinājumu skaita dēļ izgāzāmies festivālā "Zābaks 2004", kurš principā bija sūds un neko vairāk nebija pelnījis. Uģis,kuram jau sen bija zaebala mūzika, beidzot izlēma no grupas aiziet,žēl tikai, ka basu viņš tā arī neiemācijās spēlēt. Tagad Uģis ir garīgi miris.(:x) Otrajā vai trešajā septembrī Saxofonā nospēlējām "Atvadu koncertu". Ivo no sava amata (vokālists) tika atstādināts, Simonu slimnīcā ievietoja andra jordana un citu degradējušos skinhedu rokas un kājas. Grupa pajuka.
Oktobrī tika atrasts jauns vokālists- Kārlis Birzkops, un par basistu pieteicās samērā dīvains radījums-Kaspars Djučenko. Kautgan akusteni Kaspars bija spēlējis vairākus gadus, basu viņš "vienkārši nesaprata",kad Kasparam grūtības sagādāja "Sex Pistols-God save the queen" basa partija,koncepcija kļuva skaidra un grupā atkal tika pieņemts visu mīlētais narkomāns Gvido ar svešu basģitāru rokās un jaunām idejām. Vienu brīdi grupas nosaukums tika nomainīts uz "Ieeja Brīva". Notika mēģinājumi. Pēkšņi Kārlim nāca apskaidrība un viņš atcerējās, ka ir reperis un grib taisīt grupu,kas spēlē Korn kaverus,untml. Simons izdomāja vairs neko nemeklēt, pats spļaut mikrofonā un grupas nosaukumu nemainīt. Brīnumainā kārtā arī bungas vēl aizvien spēlē mūsu grupas mazā māsiņa-Zeltene.
bla bla bla...
Bija pirmais reibinošais koncerts jaunajā sastāvā klubā "Žako" pēdējā decembra vakarā. Dzima daudz jaunas idejas, mainījās dvēseles un dzīves stāvokļi. Kādu laiku pārsvarā spēlējām trijatā (Zeltene, Simons, Gvido) 2005.gada pavasaris bija traks laiks, "Skābais pavasaris".
Ap to laiku spēlējām kautkādu garagerock, vēljoprojām šķībi, bet ar kautkāda veida progresu. Zuda jebkāda vēlme dziedāt par kautkāda veida problēmām un "Nopietni protestēt", tas lai paliek "normālo" sportistu vakara šņabja sarunām. Jūlija sākumā šmurgāšanās no latvijas pārcēlās uz dažādām pilsētām ārpus šīs nožēlojamās valsts. Vasarā nekas nenotika, ne koncerti, ne mēģinājumi, jo Simons un Gvido atradās kautkur ārzemēs spēlējot uz ielām un reibinoties,kopā ar Ljeshy. Augusta beigās sapnis beidzās un atgriezāmies "tēvzemē". Ar grūtībām atsākām grupas darbību, spēlējām Depo un Ljeshijs kā perkusionists tika pieņemts grupā 10 minūtes pirms koncerta sākuma, jo "kopā jautrāk". 27. novembrī spēlējām Radio Naba raidījumā "Bitīt Matos" un tas arī bija pēdējais koncerts šādā sastāvā. Gvido un Ljeshijs aizbrauca atpakaļ uz Londonu,lai 4 mēnešus varētu nodoties zagšanai no veikaliem un reibināšanai. Grupa atkal maina sastāvu, pievienojās ērģeljnieks- Valsis un Basists-Uģis...vēl daudz kas notiek, bet pohuj, tagad esam:
Simons-Ģitāra/vokāls
Zeltene-Bungas
Valdis-Ģitāra/Ērģeles
Uģis-Bass
Leshij-perkusijas
Uģis vai nu beidzot saprata,ka neiderās, vai nu palika par telepātu, bet lēmumu aiziet no grupas pieņēma pats. Kopā daudz kas padarīts, basa blūzi izblūzoti. basu ņem rokās ulvis pavarots, kārtējā, bet iespējams ne pēdējā dalībnieku maiņa. Pārņem domas par izjukšanu, apātija, dažiem vairāk, citiem mazāk. Bet kautkas pačukstēja, ka tik ātri vēl neizjuksim. es tā domāju...
