Biogrāfija
Hello!
Mani sauc Māris Leidums. Esmu 25 gadus jauns jaunietis no Rēzeknes. Mūzika mani ir interesējusi jau no mazotnes – pirmās dziesmas tika dziedātas vecmammas, māsu un māsīcu kompānijā (parasti tas notika vasarā – gan ravējot dārzus, gan mīcot sienu ).
Bet nopietnāk mūzikai pievērsos 9.klasē, kad mūzikas skolotājs pamanīja, ka varu uzspēlēt kādu noti arī pats. Tad kopā ar skolotāju izdomājām, ka jāiet mūzikas skolā. Taču tas nebija ilgi, pirmo gadu pabeidzu, bet otro nemaz arī neiesāku, jo 10.klasē jauni klasesbiedri un, protams, arī klasesbiedrenes. Tad pašmācības ceļā iemācījos spēlēt uz keyboard (sintezators), sapratu, ka dziesmas sastāv no akordiem, tad ledus sakustējās. Soli pa solim, klausīdamies šlāgerīšus, varēju arī tos uzspēlēt. Ar laiku tapa divas klades ar dziesmām, kuras arī varēju izmantot. Klāt bija debija - Rudens balle vietējā pagasta kultūras namā. Viss bija aizgājis uz Urrā! Un tad tik viss sākās – sekoja Žetonu vakari, Izlaidumi, tika spēlētas (arī tagad) Kāzas, Ballītes, Jubilejas.
Dzīvē bija arī dvēseliski smagi brīži, kad 2007. gadā arī tapa dziesma „Šodien, laikam, nav tā diena”.
Mani sauc Māris Leidums. Esmu 25 gadus jauns jaunietis no Rēzeknes. Mūzika mani ir interesējusi jau no mazotnes – pirmās dziesmas tika dziedātas vecmammas, māsu un māsīcu kompānijā (parasti tas notika vasarā – gan ravējot dārzus, gan mīcot sienu ).
Bet nopietnāk mūzikai pievērsos 9.klasē, kad mūzikas skolotājs pamanīja, ka varu uzspēlēt kādu noti arī pats. Tad kopā ar skolotāju izdomājām, ka jāiet mūzikas skolā. Taču tas nebija ilgi, pirmo gadu pabeidzu, bet otro nemaz arī neiesāku, jo 10.klasē jauni klasesbiedri un, protams, arī klasesbiedrenes. Tad pašmācības ceļā iemācījos spēlēt uz keyboard (sintezators), sapratu, ka dziesmas sastāv no akordiem, tad ledus sakustējās. Soli pa solim, klausīdamies šlāgerīšus, varēju arī tos uzspēlēt. Ar laiku tapa divas klades ar dziesmām, kuras arī varēju izmantot. Klāt bija debija - Rudens balle vietējā pagasta kultūras namā. Viss bija aizgājis uz Urrā! Un tad tik viss sākās – sekoja Žetonu vakari, Izlaidumi, tika spēlētas (arī tagad) Kāzas, Ballītes, Jubilejas.
Dzīvē bija arī dvēseliski smagi brīži, kad 2007. gadā arī tapa dziesma „Šodien, laikam, nav tā diena”.
