Biogrāfija
reiz es piedzimu. augu kā visi. tas nekas, ka neredzēju attēlus tv ekrānā. tāpēc mani tie neinteresēja. neredzot attēlus es spēju saklausīt skaņas un vibrācijas. tā mūzikas skaņas dubultā plūda manās ausīs. dziedāju, augu, dziedāju, domāju, vēl vairāk domāju, secināju: es ar gribu. piecos gados zināju daudz grupu. sākās manā galvā bibliotēkas veidošanās ar melodijām, dziesmu nosaukumiem. bērnudārzi beidzās, sākās skola. atkal dziedāju, dziedāju... desmit gados atkal domāju. atnāca pie manis un prasīja: vai es nevēloties apgūt kādu instrumentu. protams, ka vēlējos! sāku spēlēt trompeti. spēlēju joprojām. bet... tam visam paralēli vairāk aizrāva elektronika, hiphops, lai neteiktu vairāk. tā gāja atkal daudzi gadi, līdz parādījās kaste, ko par datoru sauc. pa šiem gadiem tai skolā izveidojās pūtēju ansamblis, kas uzstājās tais vietās, kur skola tai laikā sūtīja. reiz festivālā satiku nejauši pilnīgi tādus pašus cilvēkus: tiem neinteresē attēli un skati, jo tos neredz. tie jūt skaņas, vibrācijas un ... parādījās gaisma. sapņi piepildās un sākās pirmie soļi elektroniskās mūzikas veidošanā. maz pamazām soli pa solim. reiz bija mūzikas profils arī šeit, bet tas izgaisa. pa to laiku, atradu netī''sām internetā iestādi, ko par ritma institūtu sauc. pieteicos par cd, vinil dj un producēšanas kursos. tas bija pārbaudes laiks. nebija viegli. "mēs nevaram jūs pieņemt" skanēja atbilde. skolotāji, pasniedzēji bija aizņemti. ilgi gaidīju, neatlaidīgi iedams uz mērķi. sazvanīju vienu pasniedzēju. satikos šīs iestādes telpās. pēc kāda laika atkal noraidījums: jūs neredzat. tāds bija arguments. nedrīkstu padoties! tā es teicu. atradās vēl viens pasniedzējs. gandrīz tā pati aina: zvans, saruna. satikšanās bija. pēc kāda laika bija otra satikšanās, jo šis cilvēks nenoraidīja, bet devās jaunā interesantā pieredzē iekšā. nekad viņam nav bijusi pieredze strādāt ar pilnīgi neredzīgu cilvēku. bet visam pienāk pirmā reize. paralēli mūzikai sākās cd dj kursi. nesanāca iet vinilos, jo tai brīdī nebija pasniedzēju. producēšana izkrita, viss iet digitāli. draugiem, kas veidoja mūziku bija jau sagādātas taustāmās ierīces. nolēmu: "ja man nesanāca iekļūt producēšanā, nopirkšu es sev arī" tā arī to izdari'ju. mūzikas process palika vieglāks. vairs nebija searching for something out of space. tā aizsākās mācības individuālajā cd dj grupā. gāja labi. dzīve turpinās joprojām. tālāk jau redzēs, kas būs. p. s. arī neredzīgs cilvēks var būt dj un producēt mūziku.
