Māra Šnē - Klusumu sadzirdēt
1 attēls • 30. mai 2014 09:45
Dzeja un esejas.
"Paklejošu nedaudz pa pavasara puķu valstību, ziedu paradīzi... Savās fantāzijās, savos sapņos...
Katram ziediņam piemīt kas neparasts, savdabīgs, kas tāds, ko pat grūti vārdos izteikt, to var tikai izjust... Ienest savā dvēselē un ļaut tajā skanēt ziedu simfonijai...
Klusiem, tikko manāmiem solīšiem, basām kājām tuvojos ziedu paradīzes duravām. Lēnu veru tās vaļā... Bet dur...VairākDzeja un esejas.
"Paklejošu nedaudz pa pavasara puķu valstību, ziedu paradīzi... Savās fantāzijās, savos sapņos...
Katram ziediņam piemīt kas neparasts, savdabīgs, kas tāds, ko pat grūti vārdos izteikt, to var tikai izjust... Ienest savā dvēselē un ļaut tajā skanēt ziedu simfonijai...
Klusiem, tikko manāmiem solīšiem, basām kājām tuvojos ziedu paradīzes duravām. Lēnu veru tās vaļā... Bet duraviņas jau pašas veras, man tikai nedaudz vajag tām pieskarties. Noglāstu tās mīļi, aiz šīm durvīm taču slēpjas kas ļoti īpašs, kas dievišķīgs...
Pašas pirmās mani sveicina ābeles, es pieeju pie tām. Maigi paņemu rokās vienu ābeļziedu, balti rozganīgu. Un lēnām ieelpoju tā smaržu, ābeļzieda maigā smarža ieplūst manā dvēselē un liek tās stīgām liegi ietrīsēties. Tā ir tik jauka sajūta..."
(Fragments no esejas "Ceļojums pa ziedu paradīzi"
http://www.managramata.lv
-