Pēdējā laikā gana daudz domu, pārdomu par mūsu vienīgo. Par Liepāju. Par liepājniekiem. Par mani. Tevi. Par mums.

Lēdija Liepāja.
Nenotveramā un nepieradināmā. Reizēm nesavaldāmā, reizēm nesaprastā. Vienmēr īsta. Vienmēr. Vējš mēdz liekt tikai cilvēku mežus, uz pilsētu Liepāju šādā veidā vējš neattiecas. Jo šī ir pilsēta, kurā tas dzimst. Un tāpēc Liepāja dažkārt, iespējams, lūst, bet - nekad nenoliecas. Un tas ir tas, ko te var mācīties gūt. Iet taisni, lai vējš uz mūsu taisnumu neattiecas. Iespējams, kādu dienu mums tas arī sanāks.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Lēdija Liepāja!
Un sirdsgudrību - dzimšanas dienā mums, liepājnieki!