Madonas novads

8 attēli • 25. mar 2020 15:28

Latvijā 25.marts ir sēru diena, kad tiek pieminētas 1941. un 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti vairāk nekā 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji. Daudzi no viņiem dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Šajā dienā notika v...VairākLatvijā 25.marts ir sēru diena, kad tiek pieminētas 1941. un 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti vairāk nekā 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji. Daudzi no viņiem dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.

25. marta dienā karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin šos traģiskos notikumus un tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus.

Ik gadu šajā dienā Madonā notiek ziedu nolikšana pie Šķeltā akmens. Šogad, ņemot vērā izsludināto ārkārtas situāciju valstī un tautas pulcēšanās ierobežojumus, Madonas novada pašvaldība aicināja ikvienu kavēties atmiņās un domās pieminēt Latvijas vēsturē tik skumjos notikumus.

Kaut arī publisks atceres pasākums netika rīkots, pie Šķeltā akmens šodien gūla ziedi, kurus ik pa laikam nolikt ieradās Latvijas Politiski represēto apvienības Madonas politiski represēto biedrības pārstāvji, represijās cietušo tuvinieki, Madonas novada pašvaldības domes deputāti – domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, domes deputātes Antra Gotlaufa un Valda Kļaviņa, kā arī ikviens, kam nav sveša mūsu tautas vēstures traģiskāko notikumu upuru piemiņa.

Gan 1941. gada deportācijas, gan turpmākajos gados sekojušās represijas smagi skāra toreizējā Madonas apriņķī dzīvojošās ģimenes. Tas bija grūts brīdis visai latviešu tautai un kaut arī tiešas paralēles ar mūsdienām vilkt nevaram, arī laiks, kurā šobrīd dzīvojam, mums ir sagādājis pārbaudījumus.“Šis ir nozīmīgs brīdis mūsu tautai un tai jābūt gatavai pārvarēt grūtības. Tieši šādos brīžos ir svarīgi solidarizēties, uzturēt dzīvu tautas vēsturisko atmiņu, un, pat nerīkojot publiskus pasākumus, godināt deportāciju upuru piemiņu. Ar to mēs apliecinām, ka esam stipri savā garā un būtībā. Grūtais pārbaudījums mūs nesalauzīs”, - kopā ar kolēģiem noliekot ziedus pie Šķeltā akmens, uzsvēra Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora.