No Zvaigznes dienas līdz Jurģiem ''Eglē"

Pavisam nejauši un pēkšņi man piedāvāja vietu ''Egles'' amatnieku tirdziņā uz trim plikajiem mēnešiem. Biju jau sākusi izcilāt visas iespējas, lai kārtējo reizi neieslīgtu pavasara parādos par dzīvošanu, tāpēc daudz nedomāju un nolēmu riskēt, cerot, ka nebūs sliktāk kā Berga bazāra vai Kalnciemielas tirdziņos. Parādos neieslīgu, bet nācās rauties, strādājot pa 16 stundām dienā. Šie 3 mēneši pagāja gandrīz nemanāmi. Dienas kļuva garākas, saule spīdēja arvien ilgāk un siltāk, sniegs beidzot nokusa un Māras baznīcai gandrīz jau gatavs varā kaltais jumts. Un - ak, kāds atvieglojums! - vairs nevajag tik ļoti tuntuļoties un saģērbties var daudz atrāk! Kolēģi liekas slaidāki kļuvuši un svešādi bez cepurēm, šallēm un lakatiem. Man žēl sametās, ka ātrāk nepaķēru bildējamo aparātu līdzi, jo aizkulišu skati bija labi - kā nu kurš izdomā izdzīvot aukstumā. Visāda veida sildāmaparāti, apsildāmi un polsterēti paklājiņi, segas, šalles, lakati, biezzolaini apavi un filca velteņi (tie tika ievīstīti plastmasas maisiņos, kad nācās līdz bodei aizskriet pa sniega žļurgu). Ķeza bija, kad ''Egles'' tualetē trubas aizsala, jo palikām arī bez ūdens, toties varējām apspriest ērtākās apkārtnes labierīcības (nepārspējamas ir Rīgas domē, bet tur vairs tik vienkārši iekšā netiek). Bet nu jau tā ir vēsture. Arī amatnieku tirdziņš patreizējā izskatā būs vēsture, jo notiek pārbūve. Tāpēc aprīlī vēl sabildēju dažus skatus.