“Vējš pilsētā iebrāžas strauji, kā tāds milzu m...
1 attēls • 20. dec 2017 20:15
“Vējš pilsētā iebrāžas strauji, kā tāds milzu mikseris sakūlis jūru putās, tas zogas caur pilsētas namu pavārtēm, zēvelē gar māju stūriem līdz pilsētas laukumiem un aizšalc pār ezeru. Pa ceļu, lai jautrāk, vējš paspēlējas ar reklāmas plakātiem, ķīniešu lietussargiem vai rotaļām tik padevīgajām vasaras krogu nojumēm. Neviens liepājnieks par to, ka Liepājas vējš kaut ko rotaļājoties norauj, saplēš...Vairāk“Vējš pilsētā iebrāžas strauji, kā tāds milzu mikseris sakūlis jūru putās, tas zogas caur pilsētas namu pavārtēm, zēvelē gar māju stūriem līdz pilsētas laukumiem un aizšalc pār ezeru. Pa ceļu, lai jautrāk, vējš paspēlējas ar reklāmas plakātiem, ķīniešu lietussargiem vai rotaļām tik padevīgajām vasaras krogu nojumēm. Neviens liepājnieks par to, ka Liepājas vējš kaut ko rotaļājoties norauj, saplēš vai paņem līdzi, parasti ilgi nedusmojas, jo saprot, ka vējš ir mazs bērns – mazliet paspēlēsies, patrakos un norims. Vai pilsētai, kurā piedzimst vējš, vajadzētu aprobežoties tikai ar ierasti salkaniem saulrietiem, ko uz pastkastēm tiražē pasaules kūrorti? Bangas, kas vētrās plīst pret moliem, vēja dēļi, kas traucas pāri viļņu galotnēm, daudz patiesāk raksturo šo vietu. Mūsu vēju, ja vajag un ir vēlēšanās, lai tas pa savām prātam ieveido vācu vai franču pārticības iestīvinātās frizūras, kā pilsētas simbolu var nedaudz iesprostot bukletos vai iemānīt internetā. Tik un tā vējš paliks brīvs. Iespējams, ka tāpēc liepājnieki vēju mīl un varbūt pat nedaudz apskauž. Viļņus, kas triecas pret krastu un vēja noliektas priedes mīl fotogrāfi, dārzu īpašnieki mīl savākt jūras mēslus, vienaldzīgi nav arī dzejnieki, bet dzintara zvejnieki gaida dienas pēc lielā vēja, kad dzintars nāk krastā. Liepājniekiem gribas sajust vēja spēku, viļņu spēles ar betona bluķiem un akmeņiem, izvēdināt galvas. Vējš kā bezmaksas dvēseļu dakteris? Bailes? Nē, jo saknes, kā savā dzejolī Liepājas himnā ļoti precīzi pateicis dzejnieks Māris Čaklais, jau vējš neizplēš. Pateicoties šim dzejolim, vējš bārenis vismaz zina savu dzimšanas vietu. Pie tā tad arī vajadzētu palikt, bez ambīcijām par pilsētu, kurā piedzimst taifūns vai orkāns,” tā pirms dažiem gadiem izdevumā “Liepājas laikazīmes” rakstīja Dāvis Gūtmanis.
-
