Mūsu draugi dāvina vakara stāstu.
1 attēls • 14. feb 2013 20:01
Paņem tējas krūzi, iekārtojies ērtāk un izlasi vakara stāstu no mūsu draugiem "Baltais suns" /Drauga redzošā acs. Suņa pavadoņa praktiskās apmācības apgūšana. /
Pīlēns un runcis Boriss. Pirmā daļa.
"Labrīt, visiem! Šonakt mans Superdeguns ziņoja kādu nepārprotamu lietu. Kāds netālu ir briesmās un iespējams tas ir saistīts ar ūdeni, jo gaiss nedaudz smaržoja pēc purva rāvas. Ātri p...VairākPaņem tējas krūzi, iekārtojies ērtāk un izlasi vakara stāstu no mūsu draugiem "Baltais suns" /Drauga redzošā acs. Suņa pavadoņa praktiskās apmācības apgūšana. /
Pīlēns un runcis Boriss. Pirmā daļa.
"Labrīt, visiem! Šonakt mans Superdeguns ziņoja kādu nepārprotamu lietu. Kāds netālu ir briesmās un iespējams tas ir saistīts ar ūdeni, jo gaiss nedaudz smaržoja pēc purva rāvas. Ātri paķēru savu kaklasiksnu un pavadiņu un straujā tempā metos ārā no mājām.
Turpat pie savu māju durvīm, paslīdēju un gandrīz nokritu – ārprāts, mana mīļotā peļķe ir aizsalusi un pārvērtusies tīrā ledus spogulī! Ātri uzmetis aci savam atspulgam, pacēlu degunu gaisā un momentāli saodu briesmu virzienu. Ezers!
Līdz Juglas ezeram nav tālu – kādi sešsimts soļi. Sāku lielā ātrumā skriet ezera virzienā un jau pa gabalu dzirdēju šļakstus un tādus kā plunkšķus. Ikurāt tajā brīdī, kad piesteidzos pie ezera, kāds iznira un, kā likās man, – strauji ierāva gaisu nāsīs!
Daudz nedomādams metos iekšā ledainajā ūdenī...
Pirmajā brīdī likās, ka man sastingst asinis dzīslās – pēc vasaras siltā un tik patīkami veldzējošā ūdentiņa, ziemas drebinoši aukstais, likās pilnībā nepārvarams. Mazu brīdi iedomājos, par saimnieku silto gultiņu un par to cik patīkami būtu šobrīd ierušināties starp viņiem pa vidu un saldi aizmigt, kad atkal izdzirdēju plunkšķi, tikai šoreiz jau daudz tuvāk. Saltuma sajūta atkāpās pie manas domas par nelaimē nonākušo, kuram visnotaļ nepieciešama tieši mana palīdzība…
Turpinājums rītvakar!
