Biogrāfija
Pirms ne pārāk īsās biogrāfijas, kuru neviens bez manis noteikti neizlasīs.
Ir doma te ik pa laikam (ne retāk kā reizi gadā:) ) iemest kādu ierakstu no lielajiem skolas pasākumiem.
P.S.
Nosaukums kora vārdā, orķestris gana atpazīstams, lai tiek arī dziedātājiem :)
Un tagad biogrāfija :)
Rīgas 6. vidusskola jau izsenis bijušas dziedošas, tradīcijas aizsākumi meklējami jau 20. gados pēc ģimnāzijas nodibināšanas. Tomēr tajā laikā kora dziedāšana pamatā neizgāja ārpus skolām, jo nebija masveida muzikālu pasākumu ar skolēnu piedalīšanos, dziedāšanas pacēlums sākās ar Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem 1960. gadā. Tas bija laiks, kad skolā dziedāšanu mācīja Latvijā plaši pazīstamās skolotājas Alvīne Gruntmane un Skaidrīte Apine. Vecākajās klasēs skolotājas Gruntmanes vadībā darbojās liels vidusskolas jauktais un meiteņu koris, zēnu un meiteņu ansambļi, skolotāja Apine strādāja ar sākumskolas, pamatskolas meiteņu un zēnu koriem, pēc mūzikas novirziena dibināšanas 1969./70. macību gadā, arī novirziena meiteņu kori – kopā 7 kori! Panākumi – 1. - 2. vietas, sākot ar II Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem. Mūzikas novirziena klašu koris savulaik piedalījies Valsts Filharmonijas rīkotajās koncertlekcijās un Komponistu savienības plēnumos ar viņu darbu pirmatskaņojumiem. 80-tajos gados vidusskolas jaukto kori vadīja Nopelniem bagātais skolotājs Jānis Sprancmanis – 1. vieta V un VI skolēnu dziesmu svētkos, dalība IX un XX Vispārējo dziesmu svētku pusfinālā. Sprancmaņa vadībā koris izvērsa plašu koncertdarbību arī ārpus Rīgas un arī Latvijas – Ērgļos, Madonā, Cēsīs, Liepājā, Kišiņevā, Dubnā, Maskavā. 90-tajos gados skolotāja Apine pedagoģisko darbu pārtrauca, kopš tā laika meiteņu kora vadība nav tik nemainīga – ar kori strādājušas Iluta Vasmane, Evija Tropiņa, Ilze Vilde un pašlaik strādā Inta Godiņa. Kora panākumi joprojām atzinīgi vērtējami – 1. vieta VIII Skolu jaunatnes dziesmu svētkos, Zelta godalga – IX 2005. gadā.
Ja mūzikas novirziena pirmsākumos to veidojot galvenais bija kora dziedāšana un instrumentu spēle kā papildinājaums, tad pēdējos gados liela loma skolas dzīvē ir instrumentālajai mūzikai, par ko liecina kuplais orķestru skaits. Pirmie orķestru pirmsākumi meklējami 50-tajos gados, kad tos organizēja un vadīja viens no ievērojamākiem Latvijas orķestru speciālistiem Augusts Krisbergs, 60-tajos gados – Jānis Jansons. Toreiz orķestra mūziķi bija bez īpašas muzikālās izglītības – tos vienoja vien spēlēt griba un prieks. Stāvoklis mainījās līdz ar mūzikas novirziena dibināšanu, un kopš 1976. gada par pūtēju mūzikas galveno virzītāju skolā saucams Haralds Bārzdiņš. Orķestris Latvijas pūtēju saimē regulāri sevi pierāda kopš 1979. gada, Latvijas vārdu pāri robežām pirmo reizi nesa 1985. gadā PSRS teritorijā un 1989. gadā Vācijā. 1988. gadā ar LPSR Kultūras ministrijas lēmumu orķestrim piešķirts Tautas kolektīva goda nosaukums un kopš tā laika tiek dēvēts par “Auseklīti”, kas pazīstams kā daudzu skolēnu un vispārējo dziesmu svētku un starptautisku konkursu laureāts.
Jaunākais, bet tomēr vēsturē ierakstāmais skolas kolektīvs ir simfoniskais orķestris – 1997. gada 14. novembrī skolas zālē skan Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Imanta Kalniņa “Dziesma dzimtenei” un pavadījums Raimonda Paula “Manai dzimtenei”. Orķestra lielākais panākums – dalība IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2005. gadā.
Ir doma te ik pa laikam (ne retāk kā reizi gadā:) ) iemest kādu ierakstu no lielajiem skolas pasākumiem.
P.S.
Nosaukums kora vārdā, orķestris gana atpazīstams, lai tiek arī dziedātājiem :)
Un tagad biogrāfija :)
Rīgas 6. vidusskola jau izsenis bijušas dziedošas, tradīcijas aizsākumi meklējami jau 20. gados pēc ģimnāzijas nodibināšanas. Tomēr tajā laikā kora dziedāšana pamatā neizgāja ārpus skolām, jo nebija masveida muzikālu pasākumu ar skolēnu piedalīšanos, dziedāšanas pacēlums sākās ar Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem 1960. gadā. Tas bija laiks, kad skolā dziedāšanu mācīja Latvijā plaši pazīstamās skolotājas Alvīne Gruntmane un Skaidrīte Apine. Vecākajās klasēs skolotājas Gruntmanes vadībā darbojās liels vidusskolas jauktais un meiteņu koris, zēnu un meiteņu ansambļi, skolotāja Apine strādāja ar sākumskolas, pamatskolas meiteņu un zēnu koriem, pēc mūzikas novirziena dibināšanas 1969./70. macību gadā, arī novirziena meiteņu kori – kopā 7 kori! Panākumi – 1. - 2. vietas, sākot ar II Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem. Mūzikas novirziena klašu koris savulaik piedalījies Valsts Filharmonijas rīkotajās koncertlekcijās un Komponistu savienības plēnumos ar viņu darbu pirmatskaņojumiem. 80-tajos gados vidusskolas jaukto kori vadīja Nopelniem bagātais skolotājs Jānis Sprancmanis – 1. vieta V un VI skolēnu dziesmu svētkos, dalība IX un XX Vispārējo dziesmu svētku pusfinālā. Sprancmaņa vadībā koris izvērsa plašu koncertdarbību arī ārpus Rīgas un arī Latvijas – Ērgļos, Madonā, Cēsīs, Liepājā, Kišiņevā, Dubnā, Maskavā. 90-tajos gados skolotāja Apine pedagoģisko darbu pārtrauca, kopš tā laika meiteņu kora vadība nav tik nemainīga – ar kori strādājušas Iluta Vasmane, Evija Tropiņa, Ilze Vilde un pašlaik strādā Inta Godiņa. Kora panākumi joprojām atzinīgi vērtējami – 1. vieta VIII Skolu jaunatnes dziesmu svētkos, Zelta godalga – IX 2005. gadā.
Ja mūzikas novirziena pirmsākumos to veidojot galvenais bija kora dziedāšana un instrumentu spēle kā papildinājaums, tad pēdējos gados liela loma skolas dzīvē ir instrumentālajai mūzikai, par ko liecina kuplais orķestru skaits. Pirmie orķestru pirmsākumi meklējami 50-tajos gados, kad tos organizēja un vadīja viens no ievērojamākiem Latvijas orķestru speciālistiem Augusts Krisbergs, 60-tajos gados – Jānis Jansons. Toreiz orķestra mūziķi bija bez īpašas muzikālās izglītības – tos vienoja vien spēlēt griba un prieks. Stāvoklis mainījās līdz ar mūzikas novirziena dibināšanu, un kopš 1976. gada par pūtēju mūzikas galveno virzītāju skolā saucams Haralds Bārzdiņš. Orķestris Latvijas pūtēju saimē regulāri sevi pierāda kopš 1979. gada, Latvijas vārdu pāri robežām pirmo reizi nesa 1985. gadā PSRS teritorijā un 1989. gadā Vācijā. 1988. gadā ar LPSR Kultūras ministrijas lēmumu orķestrim piešķirts Tautas kolektīva goda nosaukums un kopš tā laika tiek dēvēts par “Auseklīti”, kas pazīstams kā daudzu skolēnu un vispārējo dziesmu svētku un starptautisku konkursu laureāts.
Jaunākais, bet tomēr vēsturē ierakstāmais skolas kolektīvs ir simfoniskais orķestris – 1997. gada 14. novembrī skolas zālē skan Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Imanta Kalniņa “Dziesma dzimtenei” un pavadījums Raimonda Paula “Manai dzimtenei”. Orķestra lielākais panākums – dalība IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2005. gadā.
Dalībnieki
Nav dalībnieku.