Pārgājiens Kolka - Kaltene
Draugiem lietotājsIevietots: 4. dec 2009 00:48
Sākotnējais ceļojuma mērķis bija noiet gar jūru no Kolkas līdz Jūrmalai, bet fizioloģisku apsvērumu dēļ šis mērķis tika sasniegts tikai daļēji.
Ceturtdienas vakarā sakrāmēju somu. Ieliku tajā nelielu telti, siltu guļammaisu un vēl šādus tādus sīkumus (bļodiņa, karote, krūzīte, katliņš, pāris abģērba gabali, tējas maisiņi, karte utt.).
Piektdien izbraucu no Rīgas ar autobusu „Rīga-Roja-Mazirbe” plkst. 7.20 no rīta. Biļetes cena līdz Kolkai ir Ls 4,10. Rīgas pusē lija neliels lietutiņš.
Izkāpu no autobusa Kolkas ciematiņā plkst. 10.20. Šeit laiks bija saulains ar dažiem nelieliem mākonīšiem. Iegāju vietējā veikaliņā, kur nopirku tualetes papīru, 2 nektarīnus, kukuli rupjas maizes, pudeli ūdens, 2 sausās zupiņas, paciņu ar rozīnēm un vienu kārbiņu šprotu pastētes (kopā Ls 3,78). Tad lēnā, bet enerģiskā solī devos uz Kolkas ragu (~3 km). un plkst. 11.40 uzsāku savu gājienu gar jūras krastu Rīgas virzienā.
Pirmais apskates objekts bija nesen bakrotējušā uzņēmuma „Baltijas zivs” apskate. Bankrota procedūra uzsākta pagājušā gadā, kad apgriezienus uzņēma mūsu visu tik iemīļotā krīze. Var redzēt, ka vēl nesen telpas ir bijušas glītas un izremontētas, bet tas nav traucējis tās mazliet pademolēt kādam, kam visticamāk,ka nav nekā prātīga ko darīt.
Tālāk neatlaidīgi soļoju gar jūras krastu, priecādamies par visu, kas apkārt. Redzēju baltu ķieģeļu mūrētu milāro objektu, dažādus putnus, beigtu roni, pīļu mātīti un jūras kraukli. Tad pie Ēvažu stāvkrasta redzēju vēl vienu beigtu roni. Netālu (~3 km) no Rojas tikos ar trešo beigto roni. Pēc manām domām visiem šie roņi bija pelēkie roņi (Halichoerus grypus), kurus Latvijas Dabas muzejs nominējis par 2008. gada dzīvnieku.
„Pelēkais ronis ir īpaši aizsargājams dzīvnieks ne tikai Latvijā, bet gandrīz visās Eiropas valstīs, kur tas ir sastopams.
Pelēkais ronis ir Baltijas jūrā visbiežāk sastopamā un augumā lielākā (150–300 kg) roņu suga. Senāk roņus intensīvi medīja, galvenokārt, lai iegūtu taukus. 20. gs. vidū strauji samazinājās roņu skaits pārmērīgu medību un jūras piesārņojuma dēļ. Pateicoties medību aizliegumiem, pēdējos 20 gados pelēko roņu skaits Baltijas jūrā pieaug un tos arvien biežāk un lielākā skaitā sastop arī Latvijas piekrastē.
Galvenie draudi sugai ir jūras piesārņošana. Roņu dzimstību un izdzīvošanu ietekmē arī klimata izmaiņas, traucēšana mazuļu dzimšanas un barošanās vietās, intensīva kuģniecība. Jaunie roņi sapinas zvejnieku izliktajos tīklos un murdos, nespēj uzpeldēt un noslīkst.” Tādu lūk es informāciju par roņiem sameklēju www.
Mans pirmās diena mērķis bija sasniegt Roju, bet tas neizdevās, jo pēc ~30 km iešanas sāka sāpēt kāju pēdas tik intensīvi, ka bija jādodas atpūtā ar cerībām, ka nākošajā rītā būs labāk.
Par savu nometni izvēlējos kādu atpūtnieku piecūkotu vietiņu. Iekurināju ugunskuru pretēji tam, kā to atļauj noteikumi un uzvārīju tēju. Pēc tam strauji devos pie miera. Nakts bija auksta, bet guļammaiss bija ļoti efektīvs, un aukstumu izjuta tikai deguns.
Nākamajā rītā kājas bija bija nedaudz atūtušās. Mazliet pabrokastoju un likvidēju patvaļīgi iekārtoto „atpūtas vietu”, lai attaisnotu savu nelegālo pārnakšņošanu. Ar diviem maisiem, kuros iekšā šņabja pudeles, alus skārdenes un koservu budžas devos līdz tuvākajai atkritumu savākšanas vietai. Protams, kājas sāka sāpēt pēc nepilna kilometra noiešanas, bet tas netraucēja pieņemt nelielu vēsu rudens peldi jūriņā.
Aizvilkos līdz Rojai kā nu spēdams, apskatīju Rojas molu un aptiekā iegādājos elastīgo saiti (Ls 0,83). Nolēmu, ka lēnām un nestedzoties aizčāpošu līdz kaltenei un tad likšu punktu savam pārgājienam.
Aiz Rojas uz leju sākas ļoti akmeņaina pludmale, bet tā kā sāpju dēļ es gāju pārsavarā uz pirkstgaliem, tad lēkāšana pa akmeņiem man bija pat labāka nekā pēršanās pa smiltīm. Īsi pirms zīmes „Kaltene” izrāpos uz ceļa, lai mēģinātu nokļūt atpakaļ uz Rīgu. No sākuma mēģināju stopēt, bet sāpju izkropļotās gaitas dēļ laikam nebiju pietiekami skaists stopētājs, jo kā zināms lielākā daļa cilvēku, kas ņem stopētājus nebaidās tikai no meitenēm, turklāt smukām. Kaut kā tomēr aizvilkos līdz pirmajai pieturai „Vaisumi” un man par lielu atvieglojumu pēc 5 min. plkst. 18.23 pienāca autobuss. Biļetes cena Ls 3,20.
I’ll be back!
Ieteikt