"Haneke ar pedanta rūpību kopj psiholoģiskā terora žanru, kuru risina ar kvēli hičkokisku trillera spriedzes mehānismu iedarbināšanu, kas beigu galā kā no pārmēru spriegojuma atsvabinājusies atspere uzspridzina gan varoņus, gan sociālo telpu un vidi, kurā tie eksistē. Un Haneki vairāk par sociālo vidi noteikti interesē cilvēka psīhes mežonīgie džungļi.
Kannu 2009.gada triumfatore Baltā lenta, kas turklāt ir izcils “lēnā detektīva” (kurā atrisinājums varbūt pat nav svarīgs – tāda budistiska pieeja) un kinematogrāfisko izteiksmes līdzekļu virtuozs (melnbalta filma, vēsturiska stilizācija – darbība notiek XX gadsimta sākumā) paraugs šo manu pārliecību stiprina – tas ir riktīgs šausmu kino bez šausmām."
Normunds Naumanis