Dzenaties ne pēc tās barības, kas zūd, bet pēc tās barības, kas paliek mūžīgai dzīvošanai, ko tas Cilvēka Dēls jums dod, jo Viņu Dievs Tēvs ir apzīmogojis. Jāņa ev. 6, 27. Šis vārds runā par dzīšanos pēc dievišķās izpratnes Dieva vārdu pareizi saprast. Dzenaties, pieliekat visas savas spējas Dieva priekšā, savu interesi, lai jūs sasniegtu ne to barību, kas zūd, bet to, kas paliek jūsu sirdī, kā garīgs piedzīvojums. Tātad, lai sasniegtu garīgo gaismas izpratni, Kristus mūs aicina dzīties, vēlēties, slāpt, ilgoties, meklēt pēc garīgās patiesības izpratnes par vārdu. Nepalikt mierīgi bez šīs vēlēšanās tās iegūt vai tās izprast. Un tiešām, ja mūsu sirdī ir šis dzenošais aicinošais spēks, vēlme pēc gudrības, mēs meklēsim Dieva priekšā šīs garīgās patiesības un arī tās atradīsim. Dievs ir apstākļu Dievs, Viņš nokārtos, ka saņemsi atklāsmes. Jo, kas meklē, tas atrod, Dieva balss ierunājas tur, kur ir īsta patiesa vēlēšanās Dieva balsi uzklausīt un tai sekot. Bet, lai tu dzirdētu Dieva balsi, tev pašam jāmācās apklust, atteikt savai gudrībai. Un tas stāvoklis ir ļoti grūts, apmirt sev, tam cilvēkam, kas pēc savas dabas ir kustīgs un aktīvs. Un ja nu tu nemācēsi sevi apspiest, savas domas, savas jūtas, savas iegribas, tieksmes, un savas vēlēšanas klusināt, tu nevarēsi dzirdēt Dieva balsi, jo tavs es vēl ir pirmajā vietā. Daudzi baidas no šīs brīnišķīgās visu zinošās balss, jo nemāk to pareizi saklausīt sevī. Viņi saklausa savas paša domas un vēlēšanās, kuras nes maldu un vilšanos un tāpēc sargājas arī no garīgās atklāsmes, no Dieva tiešas vadības, mācīšanas. Un tāpēc visu uzskata par maldiem, arī to, kas nāk no Kunga sirds. Ticiet Dieva vārdam, arī Garā teiktam, jo tas ir rakstīts ar Dieva Jēra asinīm, saka Svētais Gars, kas tāpēc arī ir mums sūtīts, lai izmainītu domāšanu. Tādi trauki ir neizveidoti trauki, kurus Dievs nevar lietot, jo viņos nav arī patiesas vēlēšanās un gribas Dieva domas uzklausīt. Dzenaties tikai pēc Manas taisnības Valstības, tātad neko no sevis neizdot. Pieliekat visas pūles, lai jūs saņemtu Dieva gudrību, lai saklausītu Dieva balsi, jo tā jums nesīs garīgas un mūžam paliekošas svētības. Vingrināties klusēt, kad Dievs runā, arī caur kādu ticīgo, kam ir šī dāvana – mācīt. Vingrināties apspiest savas vēlēšanas un domas, jo tā arī ļaunie gari grib runāt, izteikties caur mums, jo viss cilvēciskais stāv nelabā varā. Pilnīga kapitulācija, es nedzīvoju, nevēlos vairs savu gribu izteikt, bet vēlos izprast Kristus gribu un pratu, dzirdēt Viņa mīļo balsi savā sirdī, dot Viņam pienākošo vietu visā savā dzīvē. Tas ir atteikties no sevis, nokāpt no tā pjedestāla, kur tu sevi esi uzcēlis un aplūkojis un apbrīnojis no rīta līdz vakaram…. Atļauj Jēzum savam Pestītajam sevi krustā sist, tev ir nepieciešama nomiršana, apmiršana vecajam cilvēkam ādamam… Valdīt par savām domām, par savu kārdinājumu izteikties visur, par savu patikšanu. Es savas domas koncentrēju tagad uz Kristus domāšanu. Un šīs domas tad mums arī paklausa. Šīs domas tiek garīgi svētītas un caur šīm domām atklājas Dieva domas, Viņa griba tev, mums, iemantojam aso Kristus prātu, kas arī ir šīs dzīves mērķis, pacelties līdz Dieva augstumiem…, kļūt par Dieva bērnu. Tu vairs nedomā zemišķas lietas, bet domās dzīvo Dieva godībā. Tu caur šīm Dieva domām baudi Dieva svētību, Tēvs priecājas par tavu izmainīto domāšanu, jo tu esi vienā prātā ar Viņu. Tu baudi Dieva mīlestību, kas ir kā ūdens, kas ir kā varena upe, kas plūst un tu dzer un dzer garīgās patiesības no Tēva sūtītā Patiesības Gara caur Jēzus upura nopelnu. Jēzus atjaunoja Debesu saikni ar Zemi. Tu dzer garīgās patiesības no viena Bībeles vāka līdz otram un tai godībai vairs nav gala. Viena atklāsme seko otrai un tā tavu dvēseli tā aizrauj, tā stiprina, ka tu nevēlies nekad vairs šo bagātību zaudēt, saikni ar Dievu Viņa gudrībā. Un tā jau ir ieiešana Kristū un tā ir tā barība, ko Jēzus pats mums sniedz caur Savu Garu uz mūžīgo dzīvību. Un ja nu dvēsele pati to sāk baudīt, tad starpniekam cilvēkam sprediķotājam šeit vairs ir maza loma, brālis brāli nemācīs. Tie sprediķi, ko dzirdam, vajag būt tikai kā ceļa rādītājiem uz Jēzu, jo ikvienai dvēselei šis stāvoklis būtu jāpiedzīvo. Citādi veidojas tāds stāvoklis, ko Kristus apzīmē, mēs dzenamies pēc tās barības, kas zūd. Mēs paliekam nepaēdināti. Lai neviens nedomā, ka klausoties cilvēka sprediķus, viņš caur tiem taps svēts un sagatavots mūžībai. Cilvēks nevar ievest Debesīs. To dara Svētais Gars, izmainot domāšanu. Sprediķiem vajadzētu būt skubinājumam meklēt to barību, kas nezūd. Meklējiet Mani un jūs dzīvosiet! Nepieviļaties meklēdami zūdošo. Tie ir salmi un siens, kas sadegs… Jūs sakāt; sprediķis bija labs, svētīgs, bet kad es baznīcu atstāju, es zaudēju arī sprediķa svētīgo iespaidu. Tāpēc, ka es biju tikai šī sprediķa klausītājs. Bet dvēsele, kas saņem no Kristus barību saprast vārdu, kā Dievs to ir domājis lai saprotam caur Svētā Gara dāvanām, tie rakstās sirdī kā piedzīvojums un nezūd. Bet uzklausītie sprediķi gan izraisa prieku, piekrišanu, apstiprinājumu tam, kas ir tavā sirdī, patiesi es tādu Kristu pazīstu. Sludinātais vārds tad ir savienots ar personīgo piedzīvojumu, un tur veidojas barība, kas nezūd. Bet ja tava dvēsele to nav piedzīvojusi personīgi, tad pasniegtā barība bija gan svētīga tai brīdī, bet dzīvē tavā bez pārdzīvojuma, viņa zaudē savu vērtību un pārvēršas par barību, kas mums zūd. Neko nedod izaugsmei. Dvēsele, kas bauda no Kristus personīgi, arī caur ticīgo Gara dāvanām, ir ļoti jūtīga pret nepareizi mācīto pasniegto barību, cilvēku pašu prāta gudrību un šī barība tādai apgaismotai dvēselei atnes sāpes klausīties, smagumu. Viņa nevar pieņemt to, kas nav no garīgās patiesības. Jo cilvēku miesīgās domas garīgai patiesībai daudz ko grib atņemt un daudz ko pielikt. Tas ir sātana darbs. Tas ir pēc cilvēku stāstīšanas un ne pēc Kristus patiesā upura spēka. Bet ja tevī pašā plūst mūžīgā dzīvība, tu to izmanīsi, šo viltus patiesību, jo tas Gars tev dod liecību. Tātad, ir ļoti svarīgi, lai mēs pareizi lietojam savas dāvanas, lai nemēģinam lietot dāvanu, kas mums nav uzticēta, kaut arī tu būtu draudzes vadītājs. Lai mēs uzklausītu Dieva balsi caur dāvanu kādam brālim, māsai un netiktu no cilvēcīgiem iespaidiem vadīti un bieži arī maldināti prom no Dieva. Kaut arī sprediķī daudz lietots Dieva vārds. Ja tu nedzirdi Dieva balsi sevī, tu esi spiests uzņemt visu, ko tu dzirdi, jo tevī neveidojas garīgā izpratne. Tu esi tikai klausītājs baznīcā un tu vari teikt labi vai slikti runāja, patika vai nepatika. Bet tu nevari izšķirt, vai tas bija no Dieva gudrības un garīgās patiesības teikts vai no cilvēka pašprāta veidots sprediķis. Ja tu paļaujies uz to, ka tu klausies sprediķi, pieraksti to un it kā mācies no runātā vārda, kas arī ir Dieva vārds un runā uz tevi, bet tas vēl nav viss. Dievs runā uz tevi, lai tu tālāk ietu, lai tu nepaliktu pie šīs zūdošās daļas, ko tu dzirdi no cita, bet lai tu dzītos ieiet pats Dieva Valstībā, tās patiesībā. Jo dzirdēto vārdu sātans tev nolaupa, tu to dzirdēji tikai tam brīdim un pēc tam visu atkal aizmirsi. Tā ir ārīgi pasniegta barība un tā zūd. Tā ir liela starpība. Ko saņemam no mācītājiem – tā zūd, bet ko dod Jēzus pats, tā paliek un mūsu dvēseles pārveido uz mūžīgo dzīvošanu, uz mūžības izpratni Debesīm. Garīgās bagātības nevar sakrāt klausoties, jo tās zūd, bet garīgās bagātības var saņemt no Jēzus Kristus personīgi. Tāpēc ikvienam, kas grib sakrāt garīgās vērtības sev, ir jādzenas pēc tiešas Kristus klātnības, pēc Viņa sūtības. Ja dvēsele nesaklausa Kristus sūtību, tad viņa iet pati savā izpratnē un sevi pieviļ. Tu nezini Dieva domas, Dieva gribu, tu to neuzklausi, bet visu to dari it kā Dieva vārdā, Dieva gribā. Tu ej sava prāta ceļus un vēl Dievu piesauc par palīgu, lai svētī. Un ja nu šis ceļš ir slikti beidzies, tad tava dvēsele ir neapmierināta, es taču Dievu pielūdzu, bet iznāca slikti. Un nedrošība tevi pārņem, jo nav pēc tava plāna, jo nav Gara vadības, tu vadies pats pēc sava prāta vēlmēm. Kur ir Dieva vadība, tur notiek brīnumi un zīmes, tur tu visu atrodi tā, kā Viņš tev iepriekš visu jau ir teicis. Dievs dalās ar tevi visās lietās, vai tu gribi no Viņa tapt vadīts un vadīties pēc Viņa gribas? Tad meklē Viņu! Tad noliec savu gribu un uzklausi Viņa balsi un Viņa gribu. Dzenaties pēc Viņa gribas saprast, izprast un Dievs arī jūsu pūles svētīs, atalgos. Un jūs uz Dieva ceļa un Dieva vadībā būsiet laimīgi un priecīgi kristieši, kā mazi bērni, jo viņi apzinās sava Tēva varenību un mīlestību. Dievs Savā mīlestībā mums tuvāk nāk, nāksim tuvāk Debesu Tēvam. Tad nebūs maldīšanās, baiļošanās un neticība, jo mīlestība ir pilnīga. Meklē to Kungu un tu dzīvosi! Āmen. Garā saņēma māsa Velta Straume Saulkrastos.