Šodien Eiropas Parlamentā Kongo ārstam Denis Mukwege pasniedza 2014.gada Saharova balvu.
Aizvakar man bija iespēja klausīties viņu trīs EP komiteju kopīgajā sēdē. Apbrīnojams cilvēks, kurš savu gaišo starojumu nav zaudējis pat dienndienā redzot necilvēcīgu vardarbību, kuru bruņotas bandas pastrādā pret sievietēm, pret bērniem, pret ikvienu, kas viņiem gadās ceļā. Tiklīdz ir bruņots konflikts, tā pirmās cieš sievietes un bērni. Kopš 1993 gada, kad Mukvege atvēra slimnīcu, viņš ir ārstējis vairāk nekā 46 000 sieviešu, kas ir cietušas no grupveida izvarošanas un smagiem miesas bojājumiem. Viņš ir ginekologs ķirurgs, kas katru dienu operē desmit divpadsmit pacientes. Viņa vadītajā slimnīcā notiek arī upuru garīgā reabilitācija. Pēc ārstēšanas Mukvege palīdz sievietēm atgriezties dzīvē, kas ir grūts uzdevums, jo jācīnās ar izstumšanu, kuru sabiedrība savu aizspriedumu dēļ vērš pret izvarošanas upuriem.
Tagad, kad 20 gadus ilgušais pilsoņu karš ir gandrīz beidzies, upuru tiesības uz taisnīgu tiesu vēl arvien netiek ievērotas. Daudzi no tiem, kas pastrādājuši noziegumus, tagad ieņem atbildīgus amatus vietējā administrācijā un drošības dienestos. Cietušās sievietes faktiski atkal ir viņu varā. Tāpēc Mukvege sagaida no ES un citām demokrātiskajām valstīm, ka tās izdarīs aktīvu spiedienu uz Kongo valdību par vainīgo saukšanu pie atbildības. Tāpat Mukvege aicina izvarošanu kā kara vešanas līdzekli pasludināt par noziegumu pret cilvēci, kam nav noilguma. ES rīcībā ir ietekmīgi līdzekļi, lai to darītu.
Lēmumu, kurš no trim Saharova balvas pretendentiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu, vienmēr ir grūti pieņemt, jo katrs pretendents to godam pelnījis saņemt. Tāpēc esmu priecīga, ka manis izvirzīto EiroMaidanu ceremonijā pārstāv Elizabete Šepetiļņikova. Viņa ir viena no jauniešiem, kas pirms gada aicināja cilvēkus protestēt pret Janukoviča lēmumu pavērst Ukrainu Krievijas virzienā. Tā sākās EiroMaidans, revolūcija, kas kļuva par Ukrainas īsto atmodu, kurā dzima apņēmīga
Aizvakar man bija iespēja klausīties viņu trīs EP komiteju kopīgajā sēdē. Apbrīnojams cilvēks, kurš savu gaišo starojumu nav zaudējis pat dienndienā redzot necilvēcīgu vardarbību, kuru bruņotas bandas pastrādā pret sievietēm, pret bērniem, pret ikvienu, kas viņiem gadās ceļā. Tiklīdz ir bruņots konflikts, tā pirmās cieš sievietes un bērni. Kopš 1993 gada, kad Mukvege atvēra slimnīcu, viņš ir ārstējis vairāk nekā 46 000 sieviešu, kas ir cietušas no grupveida izvarošanas un smagiem miesas bojājumiem. Viņš ir ginekologs ķirurgs, kas katru dienu operē desmit divpadsmit pacientes. Viņa vadītajā slimnīcā notiek arī upuru garīgā reabilitācija. Pēc ārstēšanas Mukvege palīdz sievietēm atgriezties dzīvē, kas ir grūts uzdevums, jo jācīnās ar izstumšanu, kuru sabiedrība savu aizspriedumu dēļ vērš pret izvarošanas upuriem.
Tagad, kad 20 gadus ilgušais pilsoņu karš ir gandrīz beidzies, upuru tiesības uz taisnīgu tiesu vēl arvien netiek ievērotas. Daudzi no tiem, kas pastrādājuši noziegumus, tagad ieņem atbildīgus amatus vietējā administrācijā un drošības dienestos. Cietušās sievietes faktiski atkal ir viņu varā. Tāpēc Mukvege sagaida no ES un citām demokrātiskajām valstīm, ka tās izdarīs aktīvu spiedienu uz Kongo valdību par vainīgo saukšanu pie atbildības. Tāpat Mukvege aicina izvarošanu kā kara vešanas līdzekli pasludināt par noziegumu pret cilvēci, kam nav noilguma. ES rīcībā ir ietekmīgi līdzekļi, lai to darītu.
Lēmumu, kurš no trim Saharova balvas pretendentiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu, vienmēr ir grūti pieņemt, jo katrs pretendents to godam pelnījis saņemt. Tāpēc esmu priecīga, ka manis izvirzīto EiroMaidanu ceremonijā pārstāv Elizabete Šepetiļņikova. Viņa ir viena no jauniešiem, kas pirms gada aicināja cilvēkus protestēt pret Janukoviča lēmumu pavērst Ukrainu Krievijas virzienā. Tā sākās EiroMaidans, revolūcija, kas kļuva par Ukrainas īsto atmodu, kurā dzima apņēmīga
| ← iepriekšējā | 60. no 718 | nākamā → |
