#rakstniekijubilāri

Es neticu, ka var bez cilvēkiem.


Šķiet, ka šos Ārijas Elksnes vārdus varēsim skandēt kā mantru, pienākot brīdim, kad drīkstēsim neturēties viens no otra pa gabalu.

7.februārī dzejniecei būtu 93. dzimšanas diena.


Ne viens vien, meklējot dzejas rindas, kuras ierakstīt apsveikuma kartītē, stiepis roku plauktā pēc Ā. Elksnes dzejoļu krājuma. Kāpēc tā? Iespējams tāpēc, ka varam vārdos saukt savas izjūtas no Elksnes dzejas rindām vien:


“Jaunībai vajag prieku gluži kā aprīlim palu...”

“Un atkal sākas darbs un neprasa, kā jūtos,

Vai viņu uzņemties man šodien nav par grūtu...”

“Ak, visa nelaime no tā vien ceļas, ka mīlu katrs redz ar savām acīm.”


(Dzejoļu krājumi “Vārpu valoda” , “Uz tavu veselību, zeme!”, “Vasaras vidū”), meklē: https://ej.uz/67xm.


Ārijas Elksnes dzejā plaša, plaša jūtu gamma - jautājumi, atbildes, tas, ko jūtam ikdienā, par ko aizdomājamies īpašos brīžos, par ko priecājamies, skumstam, izmisīgi raudam, sapņojam, gribam izkliegt visai pasaulei vai noslēpt no tās.


Lasiet Ā. Elksnes darbus mūsu bibliotēkā: https://ieej.lv/oCIiB, klausieties Ārijas Elksnes dzeju un dziesmas ar dzejnieces tekstiem: https://ej.uz/ripy, jo

“Es neticu, ka var bez cilvēkiem.

Es vienmēr esmu degusi pēc tiem.

No viņiem visas manas mūža bēdas,

No viņiem nedzēšamas gaismas pēdas.”


P.S. Daudzi jelgavnieki, Jelgavas Valsts ģimnāzijas(toreiz Jelgavas 2. vidusskolas) absolventi, kuri mācījās no 1980. līdz 1992. gadam, noteikti atcerēsies, ka direktors Rolands Kronbergs vienmēr skolas pasākumos citēja Āriju Elksni, starp citu, no galvas. Varbūt šis stāsts ir kāda spilgtā atmiņā? JVĢ aicina absolventus dalīties atmiņās https://ej.uz/r1hp .