Galerija 13.05.2021
8 attēli • 13. mai 2021 13:47
Maija siltuma ieskauti turpinām uzsāktos Jelgavas parku stāstus, kurus mums atklāj Ineses Deksnes grāmata “Jelgavas parki stāsta”, un aicinām arī Jūs doties pastaigā ar grāmatu.
Šoreiz viesojāmies RAIŅA PARKĀ.
Saukts par Širkenhēfera, Kružok, Zemgales kluba, Aizsargu un Pasta dārzu, līdz 1947. gada 26. augustā parks ieguva tā tagadējo nosaukumu Raiņa parks. Un tā kā Rainis īslaicīgi bija dzīvo...VairākMaija siltuma ieskauti turpinām uzsāktos Jelgavas parku stāstus, kurus mums atklāj Ineses Deksnes grāmata “Jelgavas parki stāsta”, un aicinām arī Jūs doties pastaigā ar grāmatu.
Šoreiz viesojāmies RAIŅA PARKĀ.
Saukts par Širkenhēfera, Kružok, Zemgales kluba, Aizsargu un Pasta dārzu, līdz 1947. gada 26. augustā parks ieguva tā tagadējo nosaukumu Raiņa parks. Un tā kā Rainis īslaicīgi bija dzīvojis Jelgavā Zaļajā ielā, kas atradās blakus parkam, tādēļ arī ielu pārdēvēja par Raiņa ielu (no 1929).
Parka rašanās ir visai saistīta ar tajā laikā modē nākušo alus dzeršanu. 19.gs. 40. gados Jelgavā alus brūvētājs no Visbādenes Karls Pauli Pasta ielā ierīkoja alus darītavu, bet pārējo zemes gabalu atvēlēja lielam dārzam. Pauli dārzā pulcējās alus cienītāji, dārzu mēdza saukt par Alus sētu. Lai piesaistītu arī citu publiku, dārzā bija ierīkota viesnīca, laukums un paviljoni. Parkā bija iespēja baudīt kultūru, tas kalpoja kā pasākumu norises vieta, tika rīkotas kostīmu un puķu balles, dejas u.c.
Vēlāk tika uzcelts Zemgales klubs, kurā atvēra publisko bibliotēku un lasītavu, organizēja kori u.c. Ar šo vietu saistās nozīmīgi vēstures fakti. Šajā ēkā 1919. gada 5. janvārī O. Kalpaks parakstīja pirmo pavēli par atsevišķo karaspēka daļu apvienošanu vienā Latvijas armijā.
1944. gadā Jelgavas kauju laikā gadsimta garumā veidotais parks tika nopostīts.
GREBNERA PARKS
1881. gadā Maksis Grebners Jelgavā uzsāka vaskadrānu ražošanu, nedaudz vēlāk arī cepuru, eļļas un līmes ražošanu. Tas bija otrais lielākais uzņēmums Jelgavā, kurā bija nodarbināti 500 strādājošie. Produkciju pārdeva Krievijas impērijā. Pāri ielai iepretim uzņēmumam viņš izveidoja lielu un krāšnu parku uzņēmumā strādājošo atpūtai. Pārējai pilsētai parks bija slēgts, apkārt bija augsta koka sēta.
Pasaules ekonomiskās krīzes gados uzņēmums bankrotēja un parks kļuva pieejams visai sabiedrībai. 1932. gadā tajā notika Jelgavas dziesmu un mūzikas svētki.
Jelgavas kauju laikā 1944. gadā parks tika nopostīts cīņā pret Sarkano armiju, kuru izmantoja kā aizsardzības vietu, lai tanki nevirzītos tālāk pilsētā. Lai arī pie parka sakopšanas plāniem atgriezās vairākkārt un tajā bija iecerēts izveidot Kultūras parku, parka lielās platības un ar to saistīto izmaksu dēļ, tas vēlaizvien nav sakopts, aizaudzis un tā teritorijā sākusi veidoties komerciāla apbūve. Šo un citu Jelgavas parku stāstus lasi “Jelgavas parki stāsta”. Grāmata pieejama mūsu e-katalogā šeit https://saite.lv/uTW99
