Pēc brīža kāpjam autobusā un braucam līdz Vecdaugavai, kur apskatīsim vietu, kas saistās ar Rīgas pirmssākumiem. Pēc tam dosimies iepazīt Mangaļsalas pazemes noslēpumus!
Vecdaugavā jau pirms 1205. gada cisterciešu ordeņa mūki nodibināja Svētā Nikolaja klosteri, kas toreiz tika saukts par Daugavgrīvas klosteri, jo Vecdaugavas vietā tecēja Daugava. 1305. gadā Daugavgrīvas klosteri nopirka Livonijas ordenis, kas šeit uzbūvēja ordeņa komturejas pili. 1582. gadā Polijas—Lietuvas karalis Stefans Batorijs pavēlēja pili pārbūvēt un uzbērt augstākus zemes vaļņus, kas ir vienīgās redzamās pils atliekas mūsdienās. 16. gadsimta beigās Daugavas ieteka mainīja gultni un Vecdaugava zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Cietoksnis tika galīgi nopostīts Polijas—Zviedrijas kara laikā 1624. gadā un tā akmeņus zviedri izmantoja jaunā Daugavgrīvas cietokšņa celtniecībai. Vecā cietokšņa teritorijā uz skanstīm 19. gadsimtā uzceltas Skanstnieku mājas. Pārgājiena sākumā apskatīsim šo vēsturisko vietu, un tālāk dosimies uz Mangaļsalu.
Mangaļsala ir unikāla vieta! Savulaik, līdz 16.gadsimtam, šī vieta bija Daugavas kreisajā krastā, un Daugava jūrā ietecēja pie Vecāķiem. 16.gs.otrā pusē Daugava izrāva jaunu ieteku jūrā – tagadējā vietā un izveidojās īsta sala – Mangaļsala. Līdz 1840.gadam pamazām vecā Daugavas ieteka aizsērēja un izveidojās Vecdaugava, bet Mangaļsala kļuva par pussalu un tagad ir vieta Daugavas labajā krastā. Visos laikos šī bijusi stratēģiski svarīga vieta, un par to liecina arī vairāki desmiti dažādu laiku pazemes bunkuru un nocietinājumu, kurus mēs apskatīsim šajā ap 7 km garajā pārgājienā!Vecākie bunkuri ir celti 19.gadsimta beigās, jaunākie – 20.gadsimta sākumā, bet cik atšķirīgi un īpatnēji tie ir! Gluži kā dabiskās pazemes alās arī te pie griestiem ir ledus lāstekas un stalaktīti!
Vairāk informācijas: http://www.jaunirakursi.lv/lv/ekskursija…
Reģistrēties var pa tālruni: +371 29257464
Vecdaugavā jau pirms 1205. gada cisterciešu ordeņa mūki nodibināja Svētā Nikolaja klosteri, kas toreiz tika saukts par Daugavgrīvas klosteri, jo Vecdaugavas vietā tecēja Daugava. 1305. gadā Daugavgrīvas klosteri nopirka Livonijas ordenis, kas šeit uzbūvēja ordeņa komturejas pili. 1582. gadā Polijas—Lietuvas karalis Stefans Batorijs pavēlēja pili pārbūvēt un uzbērt augstākus zemes vaļņus, kas ir vienīgās redzamās pils atliekas mūsdienās. 16. gadsimta beigās Daugavas ieteka mainīja gultni un Vecdaugava zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Cietoksnis tika galīgi nopostīts Polijas—Zviedrijas kara laikā 1624. gadā un tā akmeņus zviedri izmantoja jaunā Daugavgrīvas cietokšņa celtniecībai. Vecā cietokšņa teritorijā uz skanstīm 19. gadsimtā uzceltas Skanstnieku mājas. Pārgājiena sākumā apskatīsim šo vēsturisko vietu, un tālāk dosimies uz Mangaļsalu.
Mangaļsala ir unikāla vieta! Savulaik, līdz 16.gadsimtam, šī vieta bija Daugavas kreisajā krastā, un Daugava jūrā ietecēja pie Vecāķiem. 16.gs.otrā pusē Daugava izrāva jaunu ieteku jūrā – tagadējā vietā un izveidojās īsta sala – Mangaļsala. Līdz 1840.gadam pamazām vecā Daugavas ieteka aizsērēja un izveidojās Vecdaugava, bet Mangaļsala kļuva par pussalu un tagad ir vieta Daugavas labajā krastā. Visos laikos šī bijusi stratēģiski svarīga vieta, un par to liecina arī vairāki desmiti dažādu laiku pazemes bunkuru un nocietinājumu, kurus mēs apskatīsim šajā ap 7 km garajā pārgājienā!Vecākie bunkuri ir celti 19.gadsimta beigās, jaunākie – 20.gadsimta sākumā, bet cik atšķirīgi un īpatnēji tie ir! Gluži kā dabiskās pazemes alās arī te pie griestiem ir ledus lāstekas un stalaktīti!
Vairāk informācijas: http://www.jaunirakursi.lv/lv/ekskursija…
Reģistrēties var pa tālruni: +371 29257464
| ← iepriekšējā | 3. no 111 | nākamā → |
